CILVĒKJAUDA #1 saruna: profesore Ilze Konrāde

VIDEO IR REDZAMS ZEMĀK.

Intervijas tēmas noderēs, ja tev traucē tavs vai tev svarīga cilvēka:

  • nogurums komplektā ar aizkaitinātību.
  • pazemināts radošuma līmenis, lai gan strādā kā traks.
  • virtulis ap vidukli, lai gan rokas un kājas ir tievas. Šķiet, ka ēd mazāk, bet riepa ap vēderu nerūk.
  • kad ar vienu tasi kafijas ir stipri par maz, jo ir gan grūti koncentrēties, gan sevi motivēt, lai saņemtos nepatīkamajiem darbiem.
  • draņķīgāka imunitāte, lai gan agrāk sevi pieskaitīji pavisam veseliem cilvēkiem.

Profesore, daktere Ilze Konrāde šajā sarunā stāsta par to, ko varam darīt savā un savu labā, lai laicīgi saprastu savu un citu stresa līmeni un to vērstu uz labu.

Cilvēks stresā ir kā pusotrgadīga meitenīte, kura raud, piesit kāju un domā, ka visi tagad reaģēs uz to.

Brīžos, kad šķiet, ka medicīniskie termini ir par sarežģītu, turpini klausīties, jo daktere visu paskaidros arī vienkāršiem vārdiem.

Ja pēc sarunas tev ir jautājumi dakterei, ko mēs viņai varētu uzdot nākošajā intervijā, tad ieraksti tos komentāros, izmantojot Ugunsskolas Facebook lapu, kas ir šeit. Ja gadījumā neatbalsti sociālo mediju lietošanu, tad sūti mums savus jautājumus uz jaunumi@ugunsskola.lv

  • Pēc šīs intervijas es jau nākošajā dienā sāku prasmīgāk rūpēties par sevi. Mana lielākā motivācija to darīt bija dakteres skaidrojums, kā es zaudēju savas radošuma un izaugsmes spējas brīdī, kad nepieskatu savu stresa līmeni. Arī viņas pieminētais “lāčuka tipa cilvēks ar vēderiņu un tievām rokām, kājām” man, diemžēl, ir pazīstams fenomens.Piecas dienas pēc intervijas es un divas draudzenes, kuras arī noskatījās šo sarunu, vienojāmies par viena otras atbalstīšanu, lai ikdienā katra jūtamies labi. Ir pagājusi tieši nedēļa un mēs visas trīs esam ļoti pamanāmi samazinājušas stresa līmeni savā dzīvē, lai gan pirms tam tas likās teju neiespējami. Kopš noskatījāmies interviju, mēs katra ēdam krietni veselīgāk, turklāt, tas ir vieglāk, nekā bija pirms tam. Un katra no mums ikdienā vairāk izkustas, meditē un atrod iespēju darīt to, kas sagādā prieku, lai darba un pienākumu mums visām trim ir pāri acīm. (Strādājošas sievietes dzīves realitāte.) Ja mēs nebūtu dzirdējušas dakteres stāstīto, tad mūsu katras nepatika par to, kā jūtamies šajā sezonā, kad tik daudz darāmā un laika nav, turpinātos vēl joprojām.Sarunu pārtulkoju savam vīram, kurš jau tajā pašā dienā pārveidoja savu ikdienas plānojumu tā, lai viņam ne tikai izdodas vairāk izdarīt, bet ir labs garastāvoklis un baudāma pašsajūta.Daktere un mūsu komanda ceram, ka kaut ko no šeit uzzinātā tu liksi lietā savam labumam. Mēs ļoti priecāsimies, ja padalīsies ar mums par to, kas tev no šīs intervijas noderēja! Mums rakstīt vari uz jaunumi@ugunsskola.lv vai liec savas pārdomas un jautājumus komentāros zem intervijas ieraksta Ugunsskolas Facebook lapā, kas ir šeit.

Intervijas piezīmes:

  • Trīs nopietnākās stresa izraisītās slimības – palielināts svars, dzimumfunkcijas traucējumi, sirds asinsvadu slimības. (5:34)
  • “Pēc akūta stresa kortizola līmenis dramatiski paceļas astotajā minūtē un stresa izraisītais efekts šūnā saglabājas vēl 36 stundas.”  (6.47)
  • Stresa hormona – kortizola ietekme uz citu cilvēkiem svarīgu hormonu darbību, kā arī tauku šķelšanās procesu. (7.00)
  • Kāpēc cilvēki, kas atrodas hroniskā stresā, ir apaļi pat tad, ja ēd maz? (10.00)
  • Kāpēc cilvēkiem pie liela emocionālā stresa nav ieteicama pārlieku liela fiziska slodze? (15.00)
  • Stresa ietekme uz imunitāti. (16.30)
  • Stresa izlādes veidi un kas notiek, ja stress netiek izlādēts. (18.20)
  • X (praktiskās rīcības) un Y (radošuma) asis. (22.50)
  • Serotonīna (laimes hormona) paaugstināšanas līdzekļi. (26.10)
  • Kofeīna ietekme uz hronisku stresu. (29.40)
  • Kafijas un citu augu valsts produktu labvēlīgā ietekme uz vielmaiņu. (31.40)
  • Hroniska stresa pazīmes. (34.20)
  • Vainas sajūta kā graujošs stresa avots. (38.00)
  • “Ilgstošs stress – tā ir organisma katastrofa!” (49.05)
  • Stress un hronisks iekaisums, tā pirmie signāli. (41.00)
  • Stresa menedžments. (47.25)
  • “Psihosociālais stress attiecībā pret sirds asinsvadu slimību izraisīto nāvi ir tieši tāds pats kā no smēķēšanas”. (50.00)
  • Aukstās peldes kā iedarbīga stresa menedžēšanas metode. (53.06)