Tu netaisnīgi apmelo sevi ik reizi, kad pārmet sev slinkumu, nopūties par motivācijas trūkumu vai besies, ka tev jau atkal trūkst gribasspēka. Jā, arī tajās reizēs:
Kad zini, ka gribi mainīt darbu, bet nevari saņemties uzrakstīt savu pieteikumu darbavietai, kas tev varētu derēt.
Kad gribi skaistāku figūru vai vienkārši labāk justies, bet tad nevis aktīvi sporto un veselīgi ēd, bet gan sēdi uz dīvāna un našķējies.
Kad sapņo par lieliski pavadītu laiku ar draugiem, bet, tā kā neviens tevi nekur neaicina, tu arī pati lietas labā neko nedari.
Kad jau sen gribi ieviest kārtību savā bardakā, bet tālāk par sevis šaustīšanu netiec un esi tikai advancējusi savas spējas ignorēt to haosu vai putekļus, kas apkārt.
Kad gribi tikt pie mājokļa remonta vai arī to nomainīt, bet viss apstājas pie gribēšanas un simtuvienas atrunas, kāpēc ne tagad.
Kad jūti, ka tev vajag jaunus klientus vai sadarbības partnerus, vai vienkārši izpētīt situāciju, lai beidzot sāktu darit savu lietu, bet mūžam atrodas iemesli, kāpēc to nedari.
Kad vaino nevainīgo
Pat ja sākumā tu pie visa vaino savu darbu, mūžīgo aizņemtību, laika trūkumu, ģimeni, kas nepalīdz un neatbalsta, draugus, kam gar tevi nav ne daļas, vecākus, kuru padomi noriebušies, sabiedrības spiedienu un sazinkovēltur, beigās viss nonāk turpat. Kur?
Pie tā, ka vaino sevi, savu slinkumu, motivācijas un gribasspēka trūkumu. Viss beidzas ar to, ka sajūties vēl draņķīgāk. Vēl ilgāk noguli dīvānā, māja vēl ilgāk bardakā, savas karjeras labā joprojām neko īsti aktīvi nedari, brīvo laiku nobumbulē un tā noslēgumu izmanto pašpārmetumiem, nevis baudīšanai, un sporta kurpes pie sava patiesā pielietojuma kā netiek, tā netiek.
Hā, un tagad nāk jautrākā daļa – tie apvainojumi sev ir nepatiesi un apmelojoši. Tas pats, kas apsaukāt nevainīgu cilvēku par zagli.
Tu neesi ne slinka, ne arī bez motivācijas vai gribasspēka.
kā tas var būt?!
Katrai no šīm lietām vajadzēs vismaz vienu veselu rakstu, lai šo apgalvojumu izskaidrotu. Un tieši tāds arī būs turpinājums – pārējie raksti, kur katrai tēmai: slinkumam, motivācijas un gribasspēka trūkumam pievērsīsimies atsevišķi.
Bet patlaban – tikai pavisam īss ieskats, kāpēc uzdrošinos piesārņot ēteru ar tik radikāliem paziņojumiem, kam izskaidrojumus solu vēlāk.
1. Tu neesi slinka.
Paskaties, uz visu, ko tu savā dzīvē jau esi izdarījusi. Visticamākais, ka piespiedi sevi iegūt izglītību, lai arī bija brīži, kad tās lietderīgumam īsti neticēji.
Ja tev agri jāceļas, jo jādodas aizraujošā piedzīvojumā, tad tu lielākoties tiešām piecelies, lai vai cik vēlu būtu ielīdusi migā.
Jā, tu varbūt neko daudz nedari savā labā, bet, kad jāpalīdz tev mīļam cilvēkam, tu vienkārši ņem un dari.
Tieši tāpēc es atļaujos atkārtot: mīļā, tu neesi slinka. Te apakšā aprakts kas pavisam cits. Un par to nākošajā rakstā.
2. Tev netrūkst motivācijas.
Piemēram, kad atkal jau ej uz darbu, kurš apnicis. Padomā pati, cik nenormāli daudz motivācijas vajag, lai sevi piespiestu ko tādu darīt.
Vai arī – pat, ja jūti to kņudošo sajūtu, ka laiks sākt darīt ko citu, tu izmanto mega daudz motivācijas, lai piespiestu sevi dzīvot pa vecam. Un sanāk taču, vai ne? Ar sakostiem zobiem, bet sanāk.
3. Tev netrūkst gribasspēka.
Katru dienu skatīties uz to riepu ap vēderu vai ļumošo dibenu, pārmest sev savu nedarīšanu un tik un tā nedarīt. Tādai sadistiskai attieksmei pret sevi nudien vajag gribasspēku.
Kad vēlu vakarā pārvelcies mājās, nogurusi kā zirgs, neapmierināta kā pūķis, un konstatē, ka ne ledusskapī, ne plauktos nekā garšīga nav, kas palīdzētu kaut uz brīdi aizmirsties. Tad tu, nevis aizej gulēt, bet rēķini, kurš no tuvienes veikaliem vēl varētu būt vaļā, un, pat ja ārā līst, tu dodies laukā, cerot paspēt pirms veikala slēgšanas. Bet tā kā to nokavē, tad apņēmīgi dodies talāk, kamēr atrodi veikalu vai vismaz benzīntanku, kas vēl vaļā. Un tur nevis pagrāb pirmo graužamo, kas pagadās pa rokai, bet stāvi pie plaukta un rūpīgi domā, ar kādiem gardumiem sevi šoreiz palutināsi. Un, ja veselības apziņa mēģina kaut ko iebilst par tādu neprātu, tad tava apņēmība to nogāž no kājām. Tāpēc mājās tu dodies nevis ar šo to uzgraužamu, bet ar kaudzi no visa tā, par ko jau pēc stundas nožēlosi, ka nopirki.
Nu, vai tādai apņēmībai nevajag gribasspēku? Zinu no pieredzes – tur iesaistīts milzu gribasspēks.
Kā solīju, tad katru gadījumu apskatīsim atsevišķā rakstā. Seko jaunumiem un izklaidēsimies tālāk. Brīdinu par blakusefektiem: dzīvot kļūs vieglāk, jo sevi vairs nespīdzināsi par to, kur neesi pie vainas.
