Redzot un jūtot gan pati savu, gan līdzcilvēku sāpes, dusmas, šoku un bailes Ukrainas kara dēļ, es uz sarunu aicināju Induli Paiču, jo gribēju saprast, ko ir jāņem vērā cilvēkam, kurš nevēlas pieļaut, ka pie varas ne tikai valstī, bet jebkurā cilvēkam svarīgā organizācijā, kolektīvā jeb sistēmā nokļūst vai uzturas cilvēki, kuru rīcība ir ļauna vai nejēdzīga un kā rezultātā cieš daudzi līdzcilvēki. Šī ir saruna par strukturālo ļaunumu, kas ir ne tikai karu, bet daudzu nejēdzīgu sistēmu eksistēšanas pamatā. Protams, ka runājām arī par risinājumiem, kas atkarīgi no mums katra.

Indulis Paičs ir teologs, lektors, grāmatu autors, mācītājs ar psihologa un antropologa zināšanām. Viņš ir līdzdibinātājs noētiskās veselības kopienai “Elizeja”.

Sarunas laikā mēs nonācām pie iespējas izveidot sarunu tiem cilvēkiem, kuri vēlas un jau cenšas uzlabot līdz šim neefektīvas vai pat kaitīgas sistēmas. Ja mūsu sarunā sadzirdēji, ka šī ir iespēja, kas tev varētu noderēt, lai satiktu citus rīcības cilvēkus, tad te ir pieteikšanās anketa.

Iepriekšējās Cilvēkjaudas epizodes ar Induli Paiču ir šeit:

• #47 Kā atrast savu aicinājumu un ceļu
• #58 Atbildes uz jautājumiem par aicinājuma atrašanu
• #64 Par cilvēka ēnas spēku un prasmi ar to sadzīvot

Ja gribi redzēt sarunas pieturpunktus, tad tos atradīsi ZEM video kopā ar laika norādēm.

Olgai Kotovai jautāju ieteikumus, kas palīdzētu cilvēkiem turpināt radīt un pārdot to, ko viņi dara laikā, kad daudz neziņas un pieaudzis neadekvāti tēmēts nosodījums sociālajos medijos. Pēdējo nedēļu laikā saņēmu jautājumus no mazajiem uzņēmējiem, amatniekiem, frīlanceriem un māksliniekiem par dažādiem pārmetumiem, ar ko viņi saskārušies sociālajos medijos, publicējot informāciju par savu darbu – gan produktiem, gan pakalpojumiem. Pārmetumu saturs lielākoties ir no sērijas “kā tu uzdošinies tagad kaut ko rakstīt par pārdošanu, ja neraksti klāt, ka gana lielu daļu no pārdotā ziedosi ukraiņiem”. Olgas pragmatiskās atbildes ir balstītas viņas biznesa un koučinga pieredzē. Šī saruna noderēs cilvēkiem, kuri vēlas pārvarēt bailes no nosodījuma un atrast sevī resursus turpināt radīt pat tad, kad šķiet, ka no darba kara kontekstā nav lielas jēgas.

Olga Kotova ir alpīniste, uzņēmēja aviācijas nozarē, viņa ir koučs un divu mazu dvīņu mamma.

Iepriekšējā Cilvēkjaudas epizode ar Olgu bija par par attieksmi gan savas dzīves virsotņu izvēlē, gan ceļu uz tām.

Ja gribi redzēt sarunas pieturpunktus, tad tos atradīsi ZEM video kopā ar laika norādēm.

Cilvēku pamatotās raizes par inflācijas negatīvo ietekmi uz ikdienas dzīvi bija iemesls, kāpēc uz sarunu aicināju baņķieri Kārli Danēviču. Kārlis dalījās ne tikai ar praktiskiem ieteikumiem par to, kā samazināt ikdienas izdevumus, prasmīgāk plānojot mājsaimniecības budžetu, un kur ir saprātīgi investēt naudu inflācijas pieauguma laikā, bet arī parādīja, kā savās galvās ierobežot stresa mākoni par izdzīvošanas draudiem, pamanot, ka to veido reizinātāji un nevis saskaitāmie. Noskaties vai noklausies interviju un tu ieraudzīsi, cik šī sapratne ir noderīga ne tikai karā un krīzes situācijā, bet arī ikdienas dzīvē miera laikos.

Ja tev ir jautājumi Kārlim par naudu un finansēm, ņemot vērā inflāciju vai citas sekas, ko rada karadarbība Ukrainā, tad savu jautājumu ieraksti šeit, jo, iespējams, ka Kārlis to atbildēs kādas tiešraides laikā Cilvēkjaudas kanālā.

Kārlis Danēvičs ir:

• SEB bankas valdes loceklis;
• Baltic Institute of Corporate Governance padomes loceklis;
• SOS bērnu ciematu Latvijā padomes priekšsēdētājs;
• SOS Children Villages International senators.

Iepriekšējā Cilvēkjaudas epizode ar Kārli bija par būtisko ceļā uz panākumiem un par noderīgām grāmatām (sarunas rezultātā dažas no grāmatām veikalos izpirka).

Ja esi cilvēks, kurš labus darbus un idejas atbalsta ne tikai teorētiski, bet ieliek tajās arī savu daļu praktiska atbalsta, tad būsim laimīgi par tavu atbalstu SOS bērnu ciematiem, kur šobrīd dzīvo arī bērni no Ukrainas.

Mūsu sarunas pieturpunkti un to laika norādes atradīsi zem video, kas ir zemāk.

Saruna par to, kā mūsu katra valodas lietošana ietekmē to, kā domājam un kā rīkojamies. Pamainot to, kā mēs lietojam valodu, mēs arī mainām to, kā domājam un ko spējam paveikt.

Linda Apse ir filoloģijas zinātņu doktore, viņas zinātniskās publikācijas lielākoties skar kognitīvo zinātņu tematiku — telpisko uztveri un informācijas apstrādes procesus, domāšanas modeļus un inteliģenci. Linda ir autore grāmatai par Mārtiņu Rītiņu. Viņa lasa lekcijas Rīgas Juridiskajā augstskolā un ir zinātniskā līdzstrādniece LU Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijā.