Uz sākumu
  • Par mums
  • Cilvēkjauda
  • Pasākumi
  • Atsauksmes

Sevis iepazīšana piedzīvojumos – Valdis Vanags

#159

SARUNAS VIDEO un AUDIO IR ZEMĀK.

Cilvēkjaudas komandā dodamies vasaras pauzē un piedzīvojumos, lai paceļam savu jaudu. Tāpēc šoreiz epizode par piedzīvojumiem, jo tie “atjauno skābekļa padevi“. Piedzīvojumi palīdz ienest svaigumu dzīvē, projektos un attiecībās. Piedzīvojumos uztankojam ikdienā notērēto jaudu vai iegūstam jaunu, kad jaudas līdzšinējais līmenis vairs neder tālākiem plāniem. Piedzīvojumu spektrs, iespējas un slodze ir ļoti dažādi. Katrs var atrast sev piemēroto. Šī saruna ar Valdi Vanagu, kurš ir cilvēks piedzīvojums. Viņš gan pats dodas piedzīvojumos, gan piedzīvojumu terapijas ietvaros ved tajos citus.

Šī ir mūsu trešā, bet ne pēdējā saruna, jo piedzīvojumu stāstu un pieredzes Valdim ir daudz. Gatavojoties uz šo interviju, aprunājos ar Valda sievu Edīti un viņa kolēģi Juri, kuri ir informēti par tādiem Valda piedzīvojumiem, par kuriem viņam pašam varētu neienākt prātā pastāstīt. Te dzirdēsi par braucieniem ar kajakiem, Altaja upēm, kanjoningu, nepāliešu glābējiem Norvēģijā un vēl visu ko.

Valdi vari atrast Sense of Team un vari arī viņam pievienoties arī kādā no drīzajiem piedzīvojumu pārgājieniem Nepālā.

Pirmā saruna ar Valdi bija par komandu jaudu. Otrā – par pārgājieniem Nepālas Himalajos.

Seko  “CILVĒKJAUDA”  podcast:

VISAS SARUNAS
Upi nevar uzvarēt. Tev ar upi ir jādraudzējas. Viņa vienmēr ir stiprāka par tevi.

Sarunu audio formātā klausies šeit:

Katram ir savs Everests.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

  • 6:22 Būt izglītotam par upi, par straumi. Katamarānu, kajaku un kanoe laivu atšķirības.
  • 12:09 Dzīvības un nāves robeža. Altajs.
  • 22:33 Krāčainu upju izbraukšanas nianses un noslēpumi.
  • 38:11 Piedzīvojumu patiesā un dziļākā jēga.
  • 43:31 Ar ko ir jāsāk cilvēkam, kurš vēlas iemācīties kajakot.
  • 49:31 “Kurkulis pa upi” – kas ir riverboard jeb riverspeed.
  • 52:25 Pārsteigumi Norvēģijas piedzīvojumā.
  • 56:19 “Katram savs Everests.” Kanjonings.
  • 1:01:51 Kā izvēlēties uzticamu piedzīvojumu organizatoru.
  • 1:08:55 Piedzīvojumu terapeitiskais aspekts. Kā nenodarīt sev pāri.
  • 1:23:52 “Tagad vai nekad” slazds.
  • 1:26:08 Cibiņa sindroms.

SARUNĀ PIEMINĒTĀ INFORMĀCIJA:

  • Valdis Vanags Instagram @valdisvanags, Facebook @valdis.vanags.9
  • Sense of Team mājas lapa un Facebook lapa
  • Iepriekšējās Cilvēkjaudas saraunas ar Valdi:
    #21 par komandām un piedzīvojumiem
    #78 par to, lai līdzšinējā pieredze neierobežo

Par smadzenēm un pašregulāciju – Ņikita Bezborodovs

#157

SARUNAS VIDEO un AUDIO IR ZEMĀK.

Šajā sarunā psihiatrs Ņikita Bezborodovs stāsta par pieaugušo un bērnu grūtībām ar uzmanības noturību un trauksmi, ar ko saskaramies dzīvojot mūsdienīgu dzīvi. Dakteris skaidro, kā nodrošināt, lai mūsu smadzenes varētu pilnvērtīgi darboties un kādu ietekmi uz mūsu pašregulācijas spējām atstāj piesaiste, traumas un vide, kurā atrodamies.

Starp citu, par sev piemītošu uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS) pieaugušie nereti uzzina nejauši, piemēram, kad ved uz konsultācijām savu bērnu un speciālistu skaidrojumā ierauga sevi. Cilvēki tad var izjust arī atvieglojuma sajūtu, ko paši raksturo, kā “tātad, es neesmu “saplīsis” cilvēks, man tikai jārēķinās ar to, kā funkcionē manas smadzenes”.

Dakteris sarunas laikā dod arī ieteikumus, kā uzlabot pašregulāciju, esot jau pieaugušā vecumā, un piedāvā veidus, kā mazināt trauksmi ikdienā.

Ņikita Bezborodovs ir bērnu psihiatrs un Bērnu slimnīcas Psihiatrijas klīnikas vadītājs. Viņš ir izveidojis un turpina attīstīt Pusaudžu resursu centru, kur ir daudz vērtīgas informācijas, kā arī jaudīga komanda ar 100 speciālistiem: klīniskie psihologi, ārsti- bērnu psihiatri, ārsti-pusaudžu narkologi, uztura speciālisti, mentori, sociālie darbinieki, psihoterapeiti, KBT terapeiti, sporta treneri, fizioterapeiti, apzinātības un mākslas grupu vadītājas.

 

Mūsu pirmā saruna ar Ņikitu bija par to, kā saprast pusaudzi un to, kas ar cilvēku notiek pusaudža vecumā, kad pieaugušie no pusaudža sagaida pieauguša cilvēka uzvedību un atbildību, bet viņa tiesības ierobežo bērna līmenī.

Seko  “CILVĒKJAUDA”  podcast:

VISAS SARUNAS
Pašregulācija ir lielākā daļa no tā, ko mēs ikdienā darām.

Sarunu audio formātā klausies šeit:

Ja mēs nevaram attīstīt kaut ko, tad mēs varam to regulēt ar vidi.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

  • 3:21 Ieviešam skaidrību terminos – psihologs, psihoterapeits, psihiatrs – kas par ko atbild
  • 12:03 “Pašregulācija ir lielākā daļa no tā, ko mēs ikdienā darām”
  • 28:27 Kādēļ bērniem ASV pašregulācijas spēju attīstības traucējumi ir divas reizes vairāk izplatīti
  • 36:19 Diagnoze UDHS – ko tas nozīmē un ko ar to iesākt
  • 52:41 Kā nodrošināt, lai mūsu smadzenes varētu pilnvērtīgi darboties. Jaunākie atklājumi cilvēka anatomijā
  • 1:02:47 Kādu ietekmi uz mūsu pašregulācijas spējām atstāj piesaiste, traumas un vide, kurā atrodamies
  • 1:19:28 “Kritiskais periods mūsu vadības funkciju attīstībai ir pirmie divi, trīs gadi”
  • 1:27:09 Ieteikumi, kā uzlabot pašregulāciju, esot jau pieaugušā vecumā
  • 1:35:54 Veidi, kā mazināt trauksmi ikdienā

SARUNĀ PIEMINĒTĀ INFORMĀCIJA:

  • Pusaudžu resursu centrs
  • Cilvēkjaudas #137 saruna ar Ņikitu Bezborodovu par labākām attiecībām ar pusaudzi

Ceļš caur grūtībām – Diāna Krūmiņa

#156

SARUNAS VIDEO un AUDIO IR ZEMĀK.

Man viņa ir cīnītāja, no kuras mācīties izturību un neatlaidību, turklāt – ar smaidu. Diāna Krūmiņa (agrāk – Dadzīte) ir sportiste, paralimpisko spēļu daudzkārtēja čempione, pasaules līmeņa rekordiste. Kad pirmo reizi uzzināju Diānas dzīvesstāstu, manam prātam bija neaptverami, ka dzīve vienam cilvēkam gadiem ilgi var uzkraut tik daudz smagu pārbaudījumu. Sarunas gaitā kļuva skaidrs, ka viņas jauda tāpēc nav mazinājusies, drīzāk – tikai pieņēmusies spēkā. Piemēram, kad jautāju par ratiņkrēsla dzīves ierobežojumiem, viņa atbildēja, ka, ja neskaita grūtības virtuves augsto plauktu aizsniegšanā, tad ar visu pārējo viņa ļoti labi tiek galā.

Saruna, kura paliks prātā arī tās pēcgaršas dēļ. Zemāk uzskaitījums ar dažiem Diānas sasniegumiem, kas pieminēti Wikipedia.

Diāna ir piedalījusies 2016. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs Riodežaneiro, kur šķēpa mešanas F55/F56 medicīnas grupā, izcīnīja uzvaru ar jaunu pasaules rekordu F55 grupā — 23,26 m. Ieguva arī bronzas medaļu diska mešanā. 2017. gada pasaules čempionātā vieglatlētikā Londonā viņa izcīnīja zelta medaļu lodes grūšanā un šķēpa mešanā. Šķēpa mešanā savā medicīnas grupā F55 Dadzīte šķēpu aizmeta 27,07 metrus tālu, uzstādot jaunu personisko un pasaules rekordu. 2019. gada Pasaules čempionātā paravieglatlētikā Dubaijā Diāna izcīnīja zelta medaļu šķēpa mešanā. 2020. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs startējot F55 ieskaites grupā diska mešanā viņa izcīnīja sudrabu, bet šķēpa mešanā – bronzu. Par saviem sasniegumiem Diāna ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa 5. šķiru.

Šobrīd Diāna aktīvi gatavojas nākamajām sacensībām.

Seko  “CILVĒKJAUDA”  podcast:

VISAS SARUNAS
Es esmu cilvēks bez bremzēm.

Sarunu audio formātā klausies šeit:

Ja tu nemīli savu darbu – kāda jēga to ir vispār darīt?

SARUNAS PIETURPUNKTI:

  • 7:47 Uztura ierobežojumi, gatavojoties Pasaules čempionātam vieglatlētikā
  • 14:58 “Es jutos kā bedrē.” Izdegšanas iemesls pēc Tokijas olimpiskajām spēlēm
  • 18:44 Vienā dienā sakravāt koferus un atgriezties Latvijā pēc Vācijā nodzīvotiem daudziem gadiem
  • 23:35 Kā sadzīvot ar bailēm
  • 26:37 Notikums pirms vienpadsmit gadiem, kas sagrieza Diānas dzīvi ar kājām gaisā
  • 32:11 “Ratiņnieku” melnais humors
  • 36:02 “Kad tev kaut kas tiek atņemts, tev kaut kas tiek iedots” – kā sākās Diānas ceļš profesionālā sporta pasaulē
  • 47:24 Klusībā noliktais mērķis – lauzt 20 gadus senu Pasaules rekordu šķēpmešanā
  • 51:41 Vai būt par profesionālu sportistu ir “īsts” darbs
  • 57:26 Kā spēt gūt mācības no dzīves grūtībām, kad tās tevi dauza kā boksa maisu
  • 1:15:23 Sporta loma Diānas dzīvē
  • 1:29:58 Kā piedabūt sevi darboties pat tad, kad ir grūti
  • 1:37:58 Kāda būtu korekta uzvedība satiekot cilvēku ar invaliditāti; ko būtu svarīgi iemācīt bērniem

SARUNĀ PIEMINĒTĀ INFORMĀCIJA:

Diāna Krūmiņa sociālajos tīklos:

  • Instagram @ms_kruma
  • Facebook @diana.dadzite
  • Twitter @DDadzite

Par prasmi veidot dialogu – Edmunds Apsalons

#155

SARUNAS VIDEO un AUDIO IR ZEMĀK.

Edmunds Apsalons ir starppersonu komunikācijas eksperts ar doktora grādu filozofijā un disertāciju loģikā. Viņš uzņēmumiem, organizācijām un to vadītājiem māca, kā komunicēt tā, lai sasniegtu cilvēkiem vajadzīgos rezultātus.

Šajā sarunā Edmunds stāsta, kas mums ir jāņem vērā, lai saruna izdotos. Viņš ir sarakstījis jaunu grāmatu par prasmi veidot konstruktīvu dialogu.

Šī ir mūsu otrā saruna. Pirmā bija par konstruktīvu domāšanu iedarbīgākai komunikācijai. Pēc tās es pierakstīju 8 lapas ar piezīmēm sev, ko ik pa laikam pārlasu. Tagad, par laimi, ir arī Edmunda jaunākā grāmata, kur ir tik daudz vērtīgas informācijas cilvēkam, kurš saprot, ka komunikācija ir atslēga uz vērtīgām attiecībām darbā un mājās.

Seko  “CILVĒKJAUDA”  podcast:

VISAS SARUNAS
Visa pamatā ir nepieciešama izpratne.

Sarunu audio formātā klausies šeit:

Konstruktīva komunikācija ir domāšana kopā ar citu cilvēku.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

  • 02:38 “Es mācu cilvēkiem mācīties sarunāties”
  • 8:40 Jaunā grāmata “Konstruktīva komunikācija”, kas tapusi vērojot, kā veidojas dialogs starp cilvēkiem
  • 14:19 Trīs pamatnosacījumi tam, lai mēs sāktu lietot konstruktīvu dialogu ikdienišķajā saziņā
  • 24:11 Kādiem mērķiem cilvēki lieto domāšanu
  • 29:05 “Mēs ikdienā nedomājam, jo mēs darām. Mēs vienkārši darām”
  • 33:47 Kļūdainie pieņēmumi par runāšanu
  • 37:15 “Attiecības ir komunikācijas rezultāts”. Kādēļ ar stratēģiskās komunikācijas palīdzību nevar sasniegt visus mērķus
  • 51:28 Ieteikumi, kā pārvaldīt emocijas partneriem sarunājotes, lai saruna varētu būt konstruktīva
  • 1:00:47 Kādi ir visbiežāk lietotie citu ietekmēšanas līdzekļi komunikācijā
  • 1:10:42 Pie kādiem nosacījumiem vispār ir iespējama konstruktīva saruna
  • 1:21:42 Kā atrast līdzsvaru ar sarunu biedru, lai būtu iespējama konstruktīva komunikācija
  • 1:39:15 Izplatītākās kļūdas, kas mums traucē tikt pie komunikācijas un labākiem sarunas rezultātiem
  • 1:45:26 “Attiecības agri vei vēlu atmaksājas. Bet mēs neveidojam attiecības, lai tās atmaksātos”

SARUNĀ PIEMINĒTĀ INFORMĀCIJA:

Ar Edmundu Apsalonu iespējams sazināties elektroniski, rakstot uz e-pastu: apsalons@gmail.com

Edmunda Apsalona grāmatas:

  • “Konstruktīvā komunikācija. Prasme veidot dialogu”
  • “Komunikācijas kompetence: kā saprasties un veidot attiecības“
  • “Valodas lietojuma loģika“
  • 1
  • 2
  • 3
  • …
  • 39
  • Next Page »
  • Cookies jeb sīkdatņu izmantošana
  • Privātuma politika!