Uz sākumu
  • Par mums
  • Cilvēkjauda
  • Pasākumi
  • Atsauksmes

Mūsu mazulis un dzīve, kas sajūsmina.

Mūsu otrais dēls Erasmus Thor piedzima pirms divām dienām, mājās, viegli un ātri. Tepat, kur sēžu patlaban – mazāk, nekā 50 cm attālumā no mana darba galda, kur Michel bija nolicis tam paredzēto baseinu. Bildē esam mēs visi četri – Michel, es, tagad nu jau lielais brālis un mazulis.

 

Kāpēc mazais dzima manā darbistabā?

 

Jo tā ir vieta, kur es esmu laimīga. Šeit es daru darbus, ko dievinu, kas mani piepilda, kas iederas manā dzīves ceļā, par ko esmu sajūsmā. Un šeit bija gan pietiekami daudz vietas, kur nolikt baseinu mazuļa piedzimšanai, gan radīt tieši tādu atmosfēru, kādā es vēlējos būt visu laiku, palīdzot mazajam nākt pasaulē.

Patlaban es sēžu pie sava darba galda un rakstu tev, kamēr mazulis čuč vai nu man blakus savā šūpulītī, vai arī iesiets lakatā man cieši klāt – kas nu viņam kuro reizi labāk patīk.

 

Kad veidojām ģimeni, es Michel teicu, ka vēlos, lai attiecamies pret saviem bērniem kā iedvesmu uzdrošināties dzīvot tā, kā mums tas patīk un sagādā piepildījumu.

Lai tā ir dzīve, kuru mēs paši radām un esam gandarīti ne tikai par cerēto rezultātu, bet arī par procesu.

Lai mēs nekad neizmantotu savus bērnus kā iemeslu atrunām vai attaisnojumiem, kāpēc es vai Michel nedarītu to, kas sagādā prieku, gandarījumu un izaugsmi.

Lai domājot par bērniem gan es, gan viņš katrs gūstam papildus stimulu, kāpēc uzdrošināties TAGAD, nevis gaidīt uz to iluzoro un reti kad piedzīvojamo “īsto” brīdi nākotnē.

 

Un, nu jau apzinoties, ko mēs katrs gribam un ko gribam kopā, turklāt tā, lai mūsu rīcība ir labākais paraugs un iedvesma mūsu bērniem, ka viss ir iespējams, ja cilvēks uzņemas atbildību par savu laimi un rīkojas, tagad gan es, gan Michel katrs darām, saskaņā ar savu personīgo un vietām kopīgo vēlamās dzīves redzējumu, vienlaicīgi baudot tagadni.

Vai tas ir viegli?

Nebūt ne.

Vai tas ir to vērts?

KATRU MINŪTI. KATRU SEKUNDI.

Jo tas maina ne tikai mūsu nākotnes iespējas, bet arī tagadni, kas tāpēc jau tagad ir dzīve, par ko esam sajūsmā, pat ja esam tikai ceļā uz daudzu mērķu sasniegšanu.

 

Es zinu, cik grūti var būt saprast, ko tu patiesībā vēlies no dzīves, kas ir tas, ko vēlies darīt.

Zinu, cik grūti ir tad, kad otrs cilvēks tev blakus mokās līdzīgā nesaprašanā par sevi.

Zinu, kā ir tad, kad esi neziņā, kas būtu tas darbs un tie projekti, kas tevi aizrautu tik ļoti, ka tu beigtu bremzēt ar atrunām un simts un vienu iemeslum, kāpēc “šodien vēl ne”, un sāktu vienkārši darīt. Katru dienu.

 

Tādu pašu sajūsmu un gandarījumu, ko es jūtu ik dienu par savu darbu un dzīvi, es novēlu ikvienai citai sievietei. Ne tikai novēlu, bet arī esmu daudz darījusi, lai palīdzētu citām sievietēm veiksmīgāk meklēt to, kas viņas sajūsmina, interesē un aizrauj.

 

Mani meklējumi prasīja apmēram 15 gadus, no tiem 10 ļoti intensīvā režīmā. Nemaz nerunājot par to, cik daudz naudas un enerģijas tur iztērēju.

Mācoties pie pasaules labākajiem meistariem dažādās pasaules malās, rokoties cauri ārprātīgam daudzumam literatūras un zinātnisko publikāciju. Turklāt – visu izmēģinot praksē uz savas ādas – kas darbojas, kas nedarbojas, kāpēc tā, un kas ir jāuzlabo, lai tiktu pie labākiem rezultātiem.

Tas bija un joprojām ir pamatīgs darbs, jo mani neinteresē smukas un iedvesmojošas teorijas, ja tās nedod praktisku rezultātu. Es strādāju, lai tiktu pie vislabākajām praktiskajām metodēm, kam ir rezultāts.
Esmu praktiķe un reāliste, jo gadu gaitā esmu pārbaudījusi, ka tikai reāla rīcība palīdz atrast jebko un izdarīt pat šķietami neiespējamo.

Es neticu nolemtībai.

Neticu bezizejai.

Neticu skaistai pačivināšanai, ja tā cilvēka dzīvē nedod reālas izmaiņas uz labo.

Ticu darīšanai.

Svarīgi, lai tā būtu darīšana īstajā virzienā.

Kas tev ir īstais virziens, to, sevi izzinot, vari saprast tikai tu pati.

Neviens padomdevējs, neviens skolotājs vai saucamais “guru” no malas tev to nepateiks.

To atradīsi, iepazīstot sevi, savu spēku, savas vēlmes, ieskatoties un iedziļinoties sevī. Ir forši, ja šajā ceļā, līdzīgi, kā kāpjot ļoti augstā kalnā, tev ir uzticams pavadonis, kas zina ceļa grūtumu un kā tos pārvarēt.

 

Lai vai kādi būtu tavas dzīves apstākļi, ierobežojumi, pagātnes slogs vai sajūta, ka varbūt tev nemaz “nav lemts” būt pa īstam laimīgai – mīļā, liec nost tās mānīgās iedomas!

Tu jau tagad esi lieliska sieviete.

Tavs aicinājums un sapņi jau tagad ir tevī.

Tik atmest visu lieko kravu savā galvā, kas traucē ieraudzīt – gan pašai savu izcilību, gan to, ko dzīvē vēlies.

Kā cilvēkam, kas raud, neapjēdzot ka stāv uz bagātas zelta dzīslas, ko ieraudzītu, ja vien skatītos ar redzošākām acīm un raktu ar darošākām rokām, nevis turpinātu gaidīt uz glābēju.

 

4 gadus esmu strādājusi, veidojot Sevis Iepazīšanas programmu sievietei, kura negrib dzīvot ar pastāvīgu vilšanos sevī un dzīvē, ka nezina, kas ir viņas īstais aicinājums, viņas pašas sapņi un intereses, nevis tie, kas viņai uzspiesti vai nezināšanas dēļ paņemti no citiem.

 

Ikvienu metodi, kas ir šajā apmācību programmā esmu pārbaudījusi ne tikai uz sevis, uz Michel (tas, kas piemērots vīrietim), bet arī daudzu citu sieviešu dzīvē, kas, redzot manas dzīves pozitīvās pārmaiņas, lūdza man palīdzību šajā jautājumā.
Sieviešu visbiežākais lūgums ik reizi, kad izsludinām apmācības, ir bijis – lūdzu, piedāvājiet to virtuāli, jo es neesmu Rīgā.
Šoreiz tieši tā arī darām. Šīs apmācības notiks virtuāli, bet ar ļoti lielu klātesamības sajūtu, jo dalībniecēm būs iespēja no apmācībām iegūt vēl vairāk, esot iedvesmojošā un atbalstošā grupas vidē. Šīs spējas esam uztrenējuši daudz strādājot ar sievietēm klātienē.

Apmācību programma šoreiz ir tikai sievietēm, jo viņu psiholoģija, vajadzības un rīcība atšķiras no tās, kas raksturīga vīriešiem.

Kā jau teicu – dievinu efektīvu darbu un metodes. Un šādā, īpašā vidē tas ir iespējams.

 

Vai programma ir piemērota visām? Nē.

Jo ne visas sievietes, neskatoties uz sāpēm un ilgām pēc labākas dzīves, ir gatavas uzņemties atbildību par savu dzīvi un rīkoties.

Šīs apmācības derēs tikai tai sievietei, kura saprot, ka neviens viņu neglābs, ka jārīkojas ir pašai un ka rīcība sākas ar apņēmību veltīt sev gan laiku, gan enerģiju, gan arī līdzekļus.

Gaidītājām vai uz sevi taupītājām, kas arī turpmāk plāno likt sevi PĒC visiem citiem un tad brīnīties, ka laimes kā nav, tā nav un dzīve liela daļa jau pagājusi – novēlu atrast tās metodes, kas viņām piemērotākas, ar cerību, ka nav par vēlu.
Ja ESI DARĪTĀJA,

ja zini, ka gribi tikt pie atbildēm, kas jau ir tevī, par tavu aizraušanos, interesēm un patiesajām vēlmēm, ko darīt ar savu dzīvi,

ja tev pa šo laiku ir radusies sajūta, ka es varētu būt tev piemērots un uzticams pavadonis šajā ceļā,

tad piesakies uz Sevis Iepazīšanas programmu, kas notiks 7.novembrī – 15.decembrī.

Programmas aprakstu lasi šeit.
Starp citu, ja neesi droša, vai šī programma ir Tev piemērota vai arī – vai es Tev esmu piemērota kā pavadone sevis izzināšanas kāpienā, un vēl neesi redzējusi 2 stundu ilgo BEZMAKSAS apmācību, ko es pagājušajā nedēļā izveidoju sievietēm, kuras vēlējās par sevi uzzināt vairāk, nekā bija iespējams “dzīvo” video sarunu laikā, ko es rīkoju Uguns skolas Facebook lapā (starp citu, tās tur vēl ir redzamas, ja nav sanācis noskatīties iepriekš).

 

Ja gribi piekļūt šīm apmācībām, kuru skatīšanās termiņš oficiāli ir beidzies, atsūti e-pastu uz jaunumi@ugunsskola.lv un mēs tev atbildēsim, kā tikt tām klāt.

 

Es tikko saņēmu milzīgu dzīves dāvanu – manu otro dēlu. Mana laime patlaban ir pāri plūstoša un gribu ar Tevi tajā dalīties.

 

Tāpēc – ja laicīgi, paspējot būt starp nākošajām 100 sievietēm un līdz 2.novembrim, pieteiksies uz Sevis Iepazīšanas programmu, tad saņemsi iespēju būt starp 5 sievietēm, kuras izlozē laimēs bezmaksas 50 minūšu ilgu konsultāciju ar mani par jebkuru Tev aktuālu tēmu.

Tā ir vienīgā iespēja tikt pie manis uz konsultāciju vēl šajā gadā, jo citādi – arī uz maksas konsultācijām to gribētājiem mana noslogojuma dēļ nākas gaidīt vismaz pusgadu. Tagad, kad man ir mazulis, šis laiks kļūs vēl ilgāks, jo ģimene man bija un ir pirmajā vietā, lai vai cik ļoti mīlu savu darbu.

 

Es ticu, ka sieviete, kura to grib, var būt veiksmīga un laimīga gan darbā, gan privātajā dzīvē. Lielākais izaicinājums šeit ir ZINĀT, KO TU GRIBI.

Par to arī bija viss šis stāsts.

Jo citādi tu vienmēr rūpēsies par visu citu laimi, tikai ne par savējo.

Citādi tu turpināsi gaidīt uz nesagaidāmo glābēju. Nesagaidāmo – jo NEVIENS CITS TEVI LAIMĪGU NEPADARĪS.

Citādi, tava dzīve ies uz priekšu, bet vilšanās tajā un sevī pieaugs.

 

Ja arī Tu tici, ka LAIMĪGA SIEVIETE = LABĀKA PASAULE, tad tiekamies pavisam drīz!

INTERVIJA AR INTU LĀKUTI

Saruna par cilvēka milzu varēšanu un ceļu uz sapņiem. Intervijā Inta Lākute stāsta par savu dzīves pieredzi un to, ka piepildīt savus sapņus nekad nav par vēlu. Un pat, ja ir mērķi, kuri mainās, ceļš uz tiem arī ir vērtīgs.

Par upurēšanos galīgi nevietā

Šorīt runāju ar mega jaudīgu sievieti, kura stāv jauna dzīves izaicinājuma priekšā. Iespējas ir lielas, bet arī prasa lielu drosmi, lai tajās liktos iekšā, neskatoties uz to, ka dzīve tad, visticamākais, būs ievērojami brīvāka.

Zini, ko viņa lielu daļu sarunas darīja?

To, ko dara 99.5% sieviešu apmēram 90% sava laika. Stāstīja man par visām problēmām un šķēršļiem, kas liekas nepārvarami, lai ļautos tādai drosmei būt citādai, nekā to no viņas sagaida pārējie.

Gribi zināt, ko es ne tikai pie sevis nodomāju, bet arī pateicu skaļi, kad vairs nevarēju izturēt to tizlošanos, kur viņa stāsta sev galīgas muļķības?

Apmēram tā: @$%(*^(*£$$£@@&)(*)(^^%^^^&&££££@@@@!!!!!!!!!!!

Nu, johaidī, cik var sev muldēt…

Cik var sev aizmālēt acis un likt sev domāt, ka problēmas ir tik lielas, bet sava varēšana pret tām problēmām par švaku?!

Tāpēc, pēcpusdienā noķēru pirmo brīvo brīdi, kad mans bēbis guļ, un, pirms devos ezerā nopeldēties (un tā izbojāju savu acu tušu), ierakstīju šo 20 minūšu ilgo video. Tas ir zemāk.

Iespējams, ka arī Tev tas kaut kā noderēs.

Lai uzdrošinies vairāk, lai dzīvo laimīgāk, lai RĪKOJIES, jo tikai tā dzīve var iet kalnā augšā.
Un jā, iespējams, ka tas nebūs viegli, bet skats no augšas būs tā vērts!

Un, ja gaidi uz pēdējo brīdi, lai beidzot liktu savu laimi pirmajā vietā, vispirms tiekot skaidrībā, kas tad tevi dara laimīgu, tad vismaz šai iespējai pēdējais brīdis, kad ielēkt lidmašīnā, nu ir klāt. Apmācības sāksies jau pirmdien 7.novembrī. Un tās būs 6 ļoti vērtīgas nedēļas,, kad likt pamatu savai labākai dzīvei.

Gribi izmaiņas uz labo pusi?
Apskaties, vai der. Un, ja der, tad piesakies uz apmācībām un tiekamies kopīgam lidojumam no tavas tagadējās dzīves uz to, kuru patiešām vēlies dzīvot!

Tu neesi ne slinka, ne bez motivācijas

Tu netaisnīgi apmelo sevi ik reizi, kad pārmet sev slinkumu, nopūties par motivācijas trūkumu vai besies, ka tev jau atkal trūkst gribasspēka. Jā, arī tajās reizēs:

Kad zini, ka gribi mainīt darbu, bet nevari saņemties uzrakstīt savu pieteikumu darbavietai, kas tev varētu derēt.

Kad gribi skaistāku figūru vai vienkārši labāk justies, bet tad nevis aktīvi sporto un veselīgi ēd, bet gan sēdi uz dīvāna un našķējies.

Kad sapņo par lieliski pavadītu laiku ar draugiem, bet, tā kā neviens tevi nekur neaicina, tu arī pati lietas labā neko nedari.

Kad jau sen gribi ieviest kārtību savā bardakā, bet tālāk par sevis šaustīšanu netiec un esi tikai advancējusi savas spējas ignorēt to haosu vai putekļus, kas apkārt.

Kad gribi tikt pie mājokļa remonta vai arī to nomainīt, bet viss apstājas pie gribēšanas un simtuvienas atrunas, kāpēc ne tagad.

Kad jūti, ka tev vajag jaunus klientus vai sadarbības partnerus, vai vienkārši izpētīt situāciju, lai beidzot sāktu darit savu lietu, bet mūžam atrodas iemesli, kāpēc to nedari.

 

Kad vaino nevainīgo

Pat ja sākumā tu pie visa vaino savu darbu, mūžīgo aizņemtību, laika trūkumu, ģimeni, kas nepalīdz un neatbalsta, draugus, kam gar tevi nav ne daļas, vecākus, kuru padomi noriebušies, sabiedrības spiedienu un sazinkovēltur, beigās viss nonāk turpat. Kur?

Pie tā, ka vaino sevi, savu slinkumu, motivācijas un gribasspēka trūkumu. Viss beidzas ar to, ka sajūties vēl draņķīgāk. Vēl ilgāk noguli dīvānā, māja vēl ilgāk bardakā, savas karjeras labā joprojām neko īsti aktīvi nedari, brīvo laiku nobumbulē un tā noslēgumu izmanto pašpārmetumiem, nevis baudīšanai, un sporta kurpes pie sava patiesā pielietojuma kā netiek, tā netiek.

Hā, un tagad nāk jautrākā daļa – tie apvainojumi sev ir nepatiesi un apmelojoši. Tas pats, kas apsaukāt nevainīgu cilvēku par zagli.

Tu neesi ne slinka, ne arī bez motivācijas vai gribasspēka.

 

kā tas var būt?!

Katrai no šīm lietām vajadzēs vismaz vienu veselu rakstu, lai šo apgalvojumu izskaidrotu. Un tieši tāds arī būs turpinājums – pārējie raksti, kur katrai tēmai: slinkumam, motivācijas un gribasspēka trūkumam pievērsīsimies atsevišķi.

Bet patlaban – tikai pavisam īss ieskats, kāpēc uzdrošinos piesārņot ēteru ar tik radikāliem paziņojumiem, kam izskaidrojumus solu vēlāk.

1. Tu neesi slinka.

Paskaties, uz visu, ko tu savā dzīvē jau esi izdarījusi. Visticamākais, ka piespiedi sevi iegūt izglītību, lai arī bija brīži, kad tās lietderīgumam īsti neticēji.
Ja tev agri jāceļas, jo jādodas aizraujošā piedzīvojumā, tad tu lielākoties tiešām piecelies, lai vai cik vēlu būtu ielīdusi migā.
Jā, tu varbūt neko daudz nedari savā labā, bet, kad jāpalīdz tev mīļam cilvēkam, tu vienkārši ņem un dari.

Tieši tāpēc es atļaujos atkārtot: mīļā, tu neesi slinka. Te apakšā aprakts kas pavisam cits. Un par to nākošajā rakstā.

 

2. Tev netrūkst motivācijas.

Piemēram, kad atkal jau ej uz darbu, kurš apnicis. Padomā pati, cik nenormāli daudz motivācijas vajag, lai sevi piespiestu ko tādu darīt.
Vai arī – pat, ja jūti to kņudošo sajūtu, ka laiks sākt darīt ko citu, tu izmanto mega daudz motivācijas, lai piespiestu sevi dzīvot pa vecam. Un sanāk taču, vai ne? Ar sakostiem zobiem, bet sanāk.

 

3. Tev netrūkst gribasspēka.

Katru dienu skatīties uz to riepu ap vēderu vai ļumošo dibenu, pārmest sev savu nedarīšanu un tik un tā nedarīt. Tādai sadistiskai attieksmei pret sevi nudien vajag gribasspēku.
Kad vēlu vakarā pārvelcies mājās, nogurusi kā zirgs, neapmierināta kā pūķis, un konstatē, ka ne ledusskapī, ne plauktos nekā garšīga nav, kas palīdzētu kaut uz brīdi aizmirsties. Tad tu, nevis aizej gulēt, bet rēķini, kurš no tuvienes veikaliem vēl varētu būt vaļā, un, pat ja ārā līst, tu dodies laukā, cerot paspēt pirms veikala slēgšanas. Bet tā kā to nokavē, tad apņēmīgi dodies talāk, kamēr atrodi veikalu vai vismaz benzīntanku, kas vēl vaļā. Un tur nevis pagrāb pirmo graužamo, kas pagadās pa rokai, bet stāvi pie plaukta un rūpīgi domā, ar kādiem gardumiem sevi šoreiz palutināsi. Un, ja veselības apziņa mēģina kaut ko iebilst par tādu neprātu, tad tava apņēmība to nogāž no kājām. Tāpēc mājās tu dodies nevis ar šo to uzgraužamu, bet ar kaudzi no visa tā, par ko jau pēc stundas nožēlosi, ka nopirki.
Nu, vai tādai apņēmībai nevajag gribasspēku? Zinu no pieredzes – tur iesaistīts milzu gribasspēks.

Kā solīju, tad katru gadījumu apskatīsim atsevišķā rakstā. Seko jaunumiem un izklaidēsimies tālāk. Brīdinu par blakusefektiem: dzīvot kļūs vieglāk, jo sevi vairs nespīdzināsi par to, kur neesi pie vainas.

  • 1
  • 2
  • Next Page »
  • Cookies jeb sīkdatņu izmantošana
  • Privātuma politika!