Kad mājās vai darbā esam saistīti ar cilvēku, kuram ir traucējoša atkarība, kas nepatīkami ietekmē mūsu dzīvi, tad ir ļoti iespējams, ka, pat paši to nezinot, arī mēs esam atkarīgie. Atkarīgi no cilvēka, kuram ir atkarība, kā rezultātā mēs to negatīvā veidā jūtam savā dzīvē un par to maksājam ar laiku, spēku, sirdsmieru, prieku, naudu, zaudētām iespējām. Bieži vien mēs šādu atkarību nespējam sev atzīt – līdzīgi, kā atkarīgajam ir grūti atzīt savu atkarību no kaut kā. Kaspars Simanovičs saka, ka nav būtiski, kāda atkarība ir mūsu līdzcilvēkam – atkarība no saldumiem, no pornogrāfijas, no ēdiena, no iepirkšanās, no adrenalīna, no sociālajiem medijiem, no destruktīvas uzvedības attiecībās, no alkohola, nikotīna, datorspēlēm vai azartspēlēm, utt, un ka līdzatkarība ir tāda pati atkarība kā citas. Šī saruna ir, lai palīdzētu līdzatkarīgam cilvēkam ieraudzīt atkarības un līdzatkarības mehānismu, kas palīdz iet ceļu uz brīvības atgūšanu.

Pirmo sarunu ar Kasparu Simanoviču par atkarību mehānismu atradīsi šeit.

Kaspars Simanovičs ir teologs un kopā ar kolēģi Induli Paiču vada noētiskās veselības kopienu “Elizeja”, kur organizē noderīgu pārdomu ciklu par atkarībām: “Es eju 12 soļus”. Video no šīm tiešraidēm var redzēt viņu YouTube kanālā.