Biju situācijā, kur sāku strādāt jaunā darbā un kur teorētiski ir vieglāk jau no sākuma nosaukt savu cenu, es biju jau izdomājusi summu, kuru nosaukšu, bet brīdī, kad notika saruna un man tas bija jāpasaka skaļi, man iestājās paralīze jeb bloks un es nevarēju to izdarīt, līdz ar to nosaucu zemāku ciparu. Likās, nu kā es tā prasīšu tādu cenu. Kā tikt pāri tai iegūtajai pieticībai un prasīt par savu darbu tādu summu, kādu jūtos pelnījusi?

Man ir bail, ka man nav bail. Šķiet, ka ar mani kaut kas nav kārtībā, jo dzīves situācijā, kurā pašreiz atrodos (esmu bezdarbniece), man vajadzētu trīcēt no bailēm. Lai arī man dienas ir saplānotas pa stundām, jo veidoju savu biznesu, ir sajūta, ka es neko jēdzīgu nedaru, jo man netek sviedri. Šķiet, ka es it kā spēlējos un tas nav nopietni.

Esošajā amatā esmu jau 15 gadus. Pēdējā laikā ir parādījušās jaunas iespējas un esmu sapratusi, ka vēlos pamēģināt ko citu. Esošajā pozīcijā jūtos ļoti stabili, arī ģimenei ir ērti un šķiet, ka esmu viņus izlutinājusi ar to, ka esmu vienmēr pieejama un varu daudz ko nodrošināt mājās. Jaunā pozīcija ietvertu daudz pārbaudījumus, to būtu grūtāk savienot ar mājas dzīvi, būtu jābrauc komandējumos. No vienas puses gribas to jaunos izaicinājumus, bet no otras – vai man tiešām to vajag, ņemot vērā, ka būs jāuztraucas, kā ģimene tiks galā bez manis brīžos, kad būšu prom?

Cik ilgi atļaut sev atpūsties pēc lieliem projektiem, darbiem, pasākumiem, kad ir tā saucamais “dārzeņa periods”, kad vispār neko negribas? Kā noteikt to robežu, aiz kuras ir jāatsāk kustēties tālāk, lai atpūta nepāraug panīkumā un depresijā?

Pirms 5 gadiem nodibināju uzņēmumu, bet nu jau kādi laiku ir tā sajūta, ka vairs nepatīk, neinteresē, gribas atmest ar roku. Esmu devusi sev 1 gadu, lai saprastu, ko darīt tālāk. Kā saprast vai eju pareizā virzienā vai vados pēc kaut kādiem veciem lēmumiem un kā nešaustīt sevi?

Bailes, ka neesmu gana laba, bieži traucē justies droši, mierīgi un izturēties sirsnīgi pret apkārtējiem. Kā ar šo sajūtu tikt galā?

Es strādāju veselības jomā. Ilgu laiku esmu strādājusi pati sev un tad izlēmu, ka vēlos iet atpakaļ sistēmā. Tagadējā darba vieta ir super un man tur ļoti patīk, taču es jūtu, ka es tur neesmu novērtēta. Man ir liela jauda, liels resurss, esmu ieguvusi labu, starptautisku izglītību un plašu pieredzi. Bez augstprātības varu teikt, ka šajā jomā esmu kruta. Cena, par kādu strādāju šajā iestādē ir SuperNeto līmenī, taču mans pakalpojums atbilst MC² līmenim un problēma ir, ka šī līmeņa klienti mani neredz. Kurš ir tas brīdis, kad runāt ar savu darba devēju par to, ka gribu celt savu cenu, un cik reizes man tas būtu jāprasa, pirms aizeju no šī darba?

Vai drīkst prasīt naudu par hobiju? Man ir stabils darbs, no kura negrasos iet prom. Es vēl neesmu meistare tajā.