
Kādā ļoti siltā jūnija dienā stilīgais un omulīgais dizinaibārs M50 bija pārpildīts ar brīnišķīgām sievietēm, kuras man bija tas prieks satikt, lai aprunātos par viņām svarīgiem jautājumiem. Dāmu uzdotie jautājumi bija lieliski, drosmīgi un gana konkrēti, lai es varētu sniegt noderīgas atbildes. Bieži vien esmu dzirdējusi cilvēkus sakām, ka viņi ir pateicīgi par citu uzdotajiem jautājumiem, jo tieši tā sadzird sev tik vajadzīgās atbildes uz jautājumiem, ko pašiem gluži vienkārši vai nu nav ienācis prātā vai nav bijis iespējas uzdot. Tāpēc izdarījām tā, lai atbildes uz jautājumiem būtu pieejamas arī tev. Lai redzētu, kā mums gāja, skaties zemāk!
P.S. Maza tehniska piebilde – ja skaties video ierakstus telefonā, tad ļoti iespējams, ka tev būs jāizmanto austiņas, lai dzirdētu skaņu. Mums šķiet, ka šie jautājumi un atbildes ir tā vērti, lai pieciestu nelielu tehnisku neērtību.
Kā savienot ģimenes dzīvi ar jauniem izaicinājumiem darbā?
Esošajā amatā esmu jau 15 gadus. Pēdējā laikā ir parādījušās jaunas iespējas un esmu sapratusi, ka vēlos pamēģināt ko citu. Esošajā pozīcijā jūtos ļoti stabili, arī ģimenei ir ērti un šķiet, ka esmu viņus izlutinājusi ar to, ka esmu vienmēr pieejama un varu daudz ko nodrošināt mājās. Jaunā pozīcija ietvertu daudz pārbaudījumus, to būtu grūtāk savienot ar mājas dzīvi, būtu jābrauc komandējumos. No vienas puses gribas to jaunos izaicinājumus, bet no otras – vai man tiešām to vajag, ņemot vērā, ka būs jāuztraucas, kā ģimene tiks galā bez manis brīžos, kad būšu prom?
Bail, ka nav bail.
Man ir bail, ka man nav bail. Šķiet, ka ar mani kaut kas nav kārtībā, jo dzīves situācijā, kurā pašreiz atrodos (esmu bezdarbniece), man vajadzētu trīcēt no bailēm. Lai arī man dienas ir saplānotas pa stundām, jo veidoju savu biznesu, ir sajūta, ka es neko jēdzīgu nedaru, jo man netek sviedri. Šķiet, ka es it kā spēlējos un tas nav nopietni.
Garlaicīgi jaunajā darbā.
Pirms pus gada pieņēmu darbu, kas pilns ar jauniem izaicinājumiem. Izdarīju visu, ko no manis sagaidīja un tagad varu brīvi rīkoties, atkal esmu komforta zonā, bet man ir garlaicīgi! Kā man vēl paplašināt savu komforta zonu? Kā lai tieku galā ar savām ekspektācijām par to, ko iegūšu, paplašinot savu komforta zonu?
Kā noteikt robežu starp pelnītu atpūtu un ieilgušu apātiju?
Cik ilgi atļaut sev atpūsties pēc lieliem projektiem, darbiem, pasākumiem, kad ir tā saucamais “dārzeņa periods”, kad vispār neko negribas? Kā noteikt to robežu, aiz kuras ir jāatsāk kustēties tālāk, lai atpūta nepāraug panīkumā un depresijā?
Kā pārstāt analizēt iepriekš pieņemtu lēmumu par sadarbības pārtraukšanu? FW
Gada sākumā pieņēmu lēmumu šķirties no savas biznesa partneres un tagad domāju par to, ko es vēl būtu varējusi darīt, lai glābtu mūsu sadarbību, un ko es tomēr izdarīju pareizi – tas atņem tādu enerģiju! Es varētu virzīties uz priekšu ar daudz lielāku sparu, ja spētu pārstāt sevi šādi nomocīt. Kā apturēt šīs traucējošās domas?
Kā saprast, vai lēmums dibināt savu uzņēmumu bija pareizs?
Pirms 5 gadiem nodibināju uzņēmumu, bet nu jau kādi laiku ir tā sajūta, ka vairs nepatīk, neinteresē, gribas atmest ar roku. Esmu devusi sev 1 gadu, lai saprastu, ko darīt tālāk. Kā saprast vai eju pareizā virzienā vai vados pēc kaut kādiem veciem lēmumiem un kā nešaustīt sevi?
Kā pacelt sava pakalpojuma cenu?
Es strādāju veselības jomā. Ilgu laiku esmu strādājusi pati sev un tad izlēmu, ka vēlos iet atpakaļ sistēmā. Tagadējā darba vieta ir super un man tur ļoti patīk, taču es jūtu, ka es tur neesmu novērtēta. Man ir liela jauda, liels resurss, esmu ieguvusi labu, starptautisku izglītību un plašu pieredzi. Bez augstprātības varu teikt, ka šajā jomā esmu kruta. Cena, par kādu strādāju šajā iestādē ir SuperNeto līmenī, taču mans pakalpojums atbilst MC2 līmenim un problēma ir, ka šī līmeņa klienti mani neredz. Kurš ir tas brīdis, kad runāt ar savu darba devēju par to, ka gribu celt savu cenu, un cik reizes man tas būtu jāprasa, pirms aizeju no šī darba?
Kā pelnīt naudu, darot savu aizraušanos, kamēr vēl nevaru sevi saukt par profesionāli? FW
Vai drīkst prasīt naudu par hobiju? Man ir stabils darbs, no kura negrasos iet prom. Es vēl neesmu meistare tajā.
Ko darīt, ja nespēju paprasīt atbilstošu samaksu par savu darbu? FW
Biju situācijā, kur sāku strādāt jaunā darbā un kur teorētiski ir vieglāk jau no sākuma nosaukt savu cenu, es biju jau izdomājusi summu, kuru nosaukšu, bet brīdī, kad notika saruna un man tas bija jāpasaka skaļi, man iestājās paralīze jeb bloks un es nevarēju to izdarīt, līdz ar to nosaucu zemāku ciparu. Likās, nu kā es tā prasīšu tādu cenu. Kā tikt pāri tai iegūtajai pieticībai un prasīt par savu darbu tādu summu, kādu jūtos pelnījusi?
Kad bail nedabūt kāroto projektu, kā saglabāt savu cenu? FW
Kā tikt pāri tam, ka brīžos, kad ļoti gribas kādu projektu, esmu gatava to darīt par mazāku summu? Jo vairāk to projektu gribas, jo vairāk tā summa samazinās. Taču kvalitāte, kādā es daru un ielieku sevi tajā, neatšķiras no tās, kā es ieguldītos, ja prasītu pilnu cenu. Nereti notiek tā, ka esmu nolaidusi cenu līdz grīdai, bet klientam ir sajūta, ka viņš maksā un turklāt labi.
Kā tikt pāri neērtības sajūtai, prasot salīdzinoši augstāku maksu par savu darbu? FW
Vīrs, meklējot jaunu darbu šeit Latvijā, paprasīja 2500 EUR neto – tā bija puse no tā, ko viņš bija saņēmis iepriekšējā darba vietā, strādājot citā valstī. Intervētāja neslēpa pārsteigumu un sāka skaļi smieties. Ja es būtu bijusi vīra vietā, man būtu ļoti grūti tikt pāri tai “ko tu te no sevis iedomājies” sajūtai. Arī man cilvēki mēdz pajautāt, kāpēc par manu darbu jāmaksā tik dārgi un tad nāks skaidrot. Bet ko atbildēt? Ka es esmu labāka par kādu citu? Kā tikt pāri tai iekšējai neērtības sajūtai?
Prokrastinācija.
Kā tikt galā ar prokrastināciju? Kā atšķirt vai es atpūšos vai prokrastinēju?
Kā mainīt neizdevīgu domāšanas veidu?
Cik ilgs laiks tev pagāja ierastās, neizdevīgās domāšanas mainīšanai un kā vispār ar to strādāt?
Neesmu gana laba.
Bailes, ka neesmu gana laba, bieži traucē justies droši, mierīgi un izturēties sirsnīgi pret apkārtējiem. Kā ar šo sajūtu tikt galā?
Ko iesākt, ja nav pieņemama darba devēja rīcība?
Darbā mani viss apmierina, izņemot apmaksas kārtību – daļa tiek maksāta nelegāli. Ir skaidrs, ka nekas tajā nevar mainīties. Ko iesākt, ja man tas nav pieņemami un vienīgais, ko redzu, ir vai nu ir iet prom, vai zaudēt daļu naudas?
Kā tikt galā ar šaubām, pieņemot nozīmīgus lēmumus?
Ja ceļš uz mērķi ietver tādu drosmīgu lēmumu pieņemšanu kā dzīves vietas maiņu un bērnu dārza maiņu, kā turēties pie tā brīdī, kad sākas šaubas par to, vai tās grūtības, ko tas nes līdzi, ir to vērtas? Kā palikt pie sākotnējā lēmuma un nenoiet no ceļa, kad ieslēdzas bailes un sākas grūtības?
Kur rast drosmi un iedvesmu, lai radikāli mainītu karjeru? Uguns skolas absolventu pieredzes stāsti.
Kā produktīvi izmantot laiku, kurā esmu bezdarbniece? Kā iegūt jaunu pieredzi un izmēģināt sevi kādā citā jomā?
Šo video tev nāksies pagriezt skaļāk un vislabāk to dzirdēsi, ja klausīsies uz austiņām. Dāmas stāvēja mazliet tālāk no mikrofona, tāpēc skaņa ir klusāka.
Kā atrast biznesa partneri?
Kā veiksmīgi atrast partneri uzņēmējdarbībai, ko vēlos uzsākt? Gaidīt, kad viņš parādīsies jeb vienkārši sākt darīt vienai?