Rīcības plāns ģimenes sadzīvošanai

Ģimenes sistēmiskās terapijas speciālistes Nansijas Lībietes raksts ar ieteikumiem vīrusa ierobežojumu laikam.

 

Rit pirmās dienas, kopš ārkārtas situācijas pasludināšanas valstī.

Cilvēki pašlaik šo situāciju uztver dažādi – vieni priecājas par iespēju samazināt tempu, citi raizējas par savu un tuvinieki veselību, vēl citi – kā būt un sadzīvot visiem šajā laikā ierobežotā telpā. Facebook klejo joks, ka pēc šī mēneša aptiekās būs pieprasījums pēc nomierinošiem medikamentiem vecākiem, kuri mēnesi būs pavadījuši ar saviem pirmsskolas un skolas vecuma bērniem. Video sarunā ar Lauru Dennler atbildēju uz jautājumiem, kā risināt dažādas situācijas, kas ierobežojumu laikā rodas starp abiem partneriem.

Es izveidoju nelielu rīcības plānu, kas primāri noder man pašai un varbūt var noderēt arī kādam citam.

Kā pārlaist šo laiku? Kā tas būtu, ja uz šo paskatās kā uz laiku vasaras nometnē?

1. Ieviest ikdienas plānu jeb grafiku, kas dod paredzamību, skaidrību un iezīmē arī robežas.

Līdzīgi kā nometnēs, tāpat arī šajā laikā, kad daudzi cilvēki vienlaikus būs kopā ierobežotā telpā, ir svarīgi, lai visi ir iesaistīti ikdienas rutīnas darbos.

Ieviešot dienas plānu, var sastādīt arī dežūras jeb pienākumu plānu – kad kurš taisīs ēst, kurš atbildēs par traukiem; kad un kurš tīrīs māju.
Lielās ģimenēs reizēm organizē sapulces, lai sastādītu ēdienkarti, ko katrs grib un ko pašlaik varam iekļaut ikdienas ēdienkartē. Iespējams, ka ir vērts pārdomāt, kurus ēdienus var modificēt nākamajā dienā, lai šis laiks nepārvēršas par nemitīgu ēst gatavošanu, jo vecākiem ir jāturpina strādāt.

Tā kā skolniekiem būs laiks mācībām, jāpārdomā, kā nodarbināt bērnudārza vecuma bērnus. Vecākiem ar bērniem ir jāizrunā, ka šis ir īpašs laiks, kad mamma un tētis ir mājās, bet viņiem arī šajā laikā ir jāstrādā, tāpēc būs noteikts laiks, kad bērniem būs laiks, kurā viņi darbosies patstāvīgi.
Protams, TV un dators/telefons ir ērts līdzeklis maza bērna uzmanības pievēršanai, bet to noteikti nevajadzētu izmantot ilgstoši.
Pieradums pie šāda ārēja kairinājuma un bezpiepūles labsajūtas bērniem rodas ļoti ātri un pēc tam vairs negrib paši nodarbināt sevi. Tāpēc, lai cik ļoti ekrānierīces ir ērts veids, kā pieaugušais var iegūt laiku sev, to ir svarīgi dozēt.

Atsaucei iesaku izlasīt bērnu psihiatra Ņikitas Bezborodova teikto.

Internetā ir dažādi piedāvājumi attiecībā uz skolēnu un bērnu dārznieku mājās palikšanas laiku , piemēram,

2. Pie ikdienas plāna pieder arī rūpes par sevi.

Lai gan šis laiks ir lieliska iespēja pavadīt kādas dienas pidžamā un ar matiem kā purva velnam, tomēr vienlaikus svarīgi, lai, dzīvojot mājās, Tu turpini sevi sakopt un uzvilkt ko citu kā rīta svārkus un pidžamu.

3. Rūpes par sevi ir arī laiks tikai sev.

Šajā laikā tas ir īpaši svarīgi, tāpēc jau iepriekš var izrunāt, kad, kur un kā katrs “paņems laiku sev”. Ja telpa atļauj, tad tā var būt atsevišķa telpa vai mirklis pastaigai svaigā gaisā vienatnē.

4. Vienlaikus rūpes par sevi var būt arī rūpes par manām attiecībām un saikni ar citiem ģimenes locekļiem.

Šī ir laba iespēja ieviest īpašo laiku ar katru no saviem bērniem, partneri. Turklāt “more time-ins, less time-outs”.

Atsaucei par īpašo laiku: Latvijas Radio 1 raidījums “Ģimenes studija” par tēmu “Īpašais laiks, ko veltīt sev, bērnam, partnerim un ģimenei – kā to īstenot ikdienā

5. Dažas idejas laikam kopā iekštelpās:

  • maltītes gatavošanas meistarklases
  • loku/ pupu audzēšana (var pat rīkot sacensības vai pētījumu, vai loki/ pupas dažādās vidēs aug dažādi)
  • spēļu vakari
  • koncerti jeb katrs dalās ar dziesmām, kas katram patīk (rotējošā kārtībā)
  • kopīgas filmu skatīšanās
  • kopīgas vingrošanas (iedvesmoties var tiešsaistes piedāvājumos) u.c.

6. Rūpes par sevi ietver arī komunikāciju ar citiem.

Lai saspīlētās situācijās aiz vārdu plūdiem nepazaudētu galveno iemeslu, iesaku ieviest 3 soļu komunikāciju. 3 soļu komunikācija veicina saikni vienam ar otru, mazina personiskus pārmetumus un māca runātu “es formā”

  • Es  jūtos _____ (jūtas: dusmīga, nogurusi, aizkaitināta, nesadzirdēta, bēdīga utt.)
  • par ko ______ (iemesls jeb konkrēts fakts, piemēram, ka nav iznesti atkritumi; ka tikai es tīru māju un gatavoju ēst utt.)
  • kas man no otra vajadzīgs _____ (man vajadzīgs, lai Tu iznes atkritumus; man vajadzīgs, lai pēc tam, kad esmu pagatavojusi maltīti, Tu parūpētos par netīrajiem traukiem; lai mēs dienā vismaz 5 minūtes būtu tikai divatā utt.).

7. Stiprini imunitāti ar veselīgu uzturu un kustībām.

Gan veselības nolūkos, gan arī lai mazinātu sprosta sajūtu, laukā drīkst un pat ļoti ieteicams doties. Nevajag doties cilvēku pūļos, bet aktivitātes svaigā gaisā ģimenes lokā ir ļoti ieteicamas.

Atsaucei: LSM raksts “Bērniem attālināto mācību laikā ieteicams doties svaigā gaisā

8. Lai nestiprinātu trauksmes izjūtu, ieteicams informāciju par Covid-19 iegūt no oficiālajiem avotiem, nevis “iedvesmoties” no sociālajos tīklos esošās informācijas.

Atsaucei oficiālā informācija sabiedriskajā TV, radio:

Jā, situācija ir nopietna, bet nav nepieciešams pārpludināt savas domas un emocijas ar dramatiskiem stāstiem. Rīkojies atbildīgi pret sevi un citiem, balstoties uz faktiem, nevis emocijām vai pieņēmumiem.

9. Iegūt, nevis iztērēt!

Vērts kritiski izvērtēt sociālajos tīklos pavadīto laiku, pareizāk, “norullēto” laiku. Izmanto sociālos tīklus un internetu, nevis laika iztērēšanai, bet kaut kā iegūšanai – saziņai ar draugiem, lai klausītos un skatītos noderīgu informāciju.

Te daži resursi:

Nansija Lībiete ir ģimenes sistēmiskās terapijas speciāliste. Viņas kontaktus un vairāk informācijas par viņu atradīsi šeit.

Šeit vari noskatīties Nansijas sarunu ar Lauru Dennler par to, kā sevi neiznīcināt pēc šķiršanās.

Un šeit ir Nansijas atbildes ar praktiskiem ieteikumiem par reālām dzīves situācijām vīrusa ierobežojumu laikā.