Atbildes uz jautājumiem Sieviešu festivālā

“Mana darba tiešā vadītāja noniecina jebko, ko es daru. Mūsu komandā viņa tā dara tikai ar mani. N-tās reizes esmu nākusi uz darbu, lai rakstītu atlūgumu.”

“Kā atrast to savu īsto darba vietu? Jūtos, ka neesmu savā vietā, bet arī īsti nezinu, ko gribu darīt.”

“Kā sadzīvot ar vīramāti, kura domā, ka viņa visu dara un zina pareizāk?”

“Biju situācijā, kad pārstrādājos un izdegu dēļ pārlieku lielās slodzes, kā rezultātā saslimu un aizgāju no darba, jo nolēmu, ka šādi vairs turpināt negribu. Kā darba intervijās pasniegt šo faktu, jo potenciālais darba devējs bieži vien jautā, kāpēc aizgāju no iepriekšējā darba. Prātoju, vai vispār to pieminēt, jo saskatu risu, ka to varētu uztvert kā negatīvu atsauksmi par manu iepriekšējo darba vietu vai ka es pati neesmu bijusi spējīga saprotami komunicēt.”

“Ko iesākt, ja dzīvoju tādā kā dzīves pauzē – kā sevi izraut ārā no tās? Ikdienā eju uz darbu, man viss patīk, mājās arī viss ir forši, bet ir tāda kā personības pauze – gribas sēdēt uz dīvāna un neko nedarīt. Ir sajūta, ka es tā sēdēt varētu ilgi…”

“Man ir ļoti svarīgi attīstīties, iemācīties, izaugt. Savukārt ar manu vīru ir tā, ka, ja es apprecēju “kalnu upi”, tad tagad es dzīvoju ar “dīķi”. Mums ir daudz diskusiju un konfliktu par to “a kur tu skriesi?”, “a priekš kam?”. Es tāpat eju un daru, bet kā panākt, lai tas notiek ar mazāk asumiem? Es negribu iet prom no viņa, taču viņš man visu laiku saka: “A kur tu skriesi?””