Šajā sarunā ar psihoterapeitu Dr.Artūru Miksonu par viltus optimisma problēmām un grūtībām atzinīgi novērtēt savus sasniegumus, kā arī – kā to pavērst sev par labu.

Šajā sarunā daktere vienkāršā valodā pastāsta par mūsu vēderiem, ko pavisam praktisku mēs katrs varam darīt savā labā, lai ne tikai pirms laika nenovedam sevi kapā vai nenonākam slimnīcas gultā, bet arī lai ikdienā baudām vairāk spēka, forša garastāvokļa, skaidrāku galvu, kas sakarīgāk darbojas un vairāk patīkam sev spogulī.

Kaspars Vendelis gadiem ilgi ir biohacking attieksmes popularizētājs Latvijā. Aprunājos ar viņu par biohacking tēmu, jo viņa zināšanas un pieredze palīdz man un citiem ietaupīt varen daudz laika un enerģijas, lai noskaidrotu vairāk par iedarbīgām metodēm un jaunākajām tendencēm šajā jomā.

Lai saprastu, kā man savam sarunbiedram – teologam, psihologam, mācītājam un lektoram Indulim Paičam intervijā necensties pajautāt VISU, es lūdzu palīdzību paziņām, lai padalās ar mani jautājumos, atbildes uz kuriem viņi vēlētos saņemt šajā sarunā. Vairums ieteikumu bija, lai šoreiz jautāju par to:
1) kā Indulis Paičs pats nesen uzdrošinājās iet savu ceļu (pat vēl skaidri nezinot, kāds tas būtu) pēc 20 gadu ilga darba lielākajā luterāņu draudzē Latvijā;
2) kādi ir viņa ieteikumi cilvēkiem, kuri grib ATRAST SAVU AICINĀJUMU vai savu ceļu;
3) kā cilvēkam spēt iet personīgās izaugsmes vai pārmaiņu ceļu tad, ja tuvākie cilvēki to neatbalsta.

Lai arī kā man garšotu saldumi, man traucē saldumu blakusefekti: garastāvokļa un enerģijas svārstības, iekaisuma procesi ķermenī, pumpas, svara maiņa, bet vairāk par visu – tikko uzsāku ēst man neadekvātus saldumu daudzumus, tam kā lavīna seko dažādas citas noraušanās no man veselīga un enerģijas pilna dzīvesveida. Es ticu, ka tas, ko Anna šajā sarunā pastāstīja, man palīdzēs ne tikai šobrīd, kad rezultātus jau redzu, bet arī svētku laikā, jo man nav jāatsakās no saldumiem vai jāpaļaujas tikai uz gribasspēku, jo, ja es darītu pa vecam, tad visa mana apņemšanās pajuktu, jūtot vienkāršu nogurumu vai stresu, kam sekotu saldumu prieciņš pēc prieciņa, tad vilšanās sevī un vainas sajūta un rezultātā – vēl lielāka saldumu ēšana, lai sevi mierinātu.

Mūsu pirmās sarunas laikā 2017. gadā Kārlis Bardelis stāstīja ne tikai par Atlantijas okeāna pārairēšanu kopā ar Gintu Barkovski, bet arī par saviem plāniem ar nākošo piedzīvojumu – ar draudzeni divatā uz velosipēda pārbraukt Latīņamerikai un tad pārairēt Klusajam okeānam. Šajā sarunā viņš stāsta par to, kā viņam tas izdevās.
26 637 kilometri (tie ir 66% no Zemeslodes apkārtmēra pa ekvatoru.) 493 dienas tikai airējot okeānā, kam klāt vēl 101 diena minoties pāri Latīņamerikai un 222 dienas dzīvojoties pa Klusā okeāna salām. Divi gadi. Un manam prātam neaptverama neatlaidība.

Par pieauguša cilvēka iekšējām pārliecībām, kas traucē vai palīdz brīvi izpausties. Tā ir galvenā tēma trešajā sarunā ar Dr.Artūru Miksonu. Runājām arī par skaudību, kaunu un to saistību ar pašapziņu. Un runājām par to, cik bieži cilvēks, pats to neapzinoties, riskē izvēlēties it kā mazāko no ļaunumiem, bet reāli sev ar to iegriež.

Ir grūti novilkt robežas ar priekšniecību vai cilvēkiem, no kuriem esi atkarīgs. Mediatore Ilze Dzenovska parādīja, ko ir izdevīgi ņemt vērā, kad ar tevi meistarīgi manipulē, lai vari no situācijas veiksmīgāk izkļūt.

Gribēju iegūt zinoša speciālista, uz faktiem pamatotu informāciju par to, vai ir (un, ja ir, – tad kādas) atšķirības starp dzimumiem smadzeņu darbības līmenī. Daktere Sandra Vestermane pastāstīja, kas dzimumu kognitīvo spēju sakarā ir mīti, kas ir jaunākie pētījumi, kur ir stereotipi un aizspriedumi un kā stāties tiem pretī.

Ko darīt, lai dusmās neizdarītu un nesarunātu to, ko vēlāk nožēlosi.
“Kā lai savaldu savas dusmas un kā lai tāpēc nepalieku bez risinājuma problēmai, kas mani uztrauc,” bija viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem, ko no cilvēkiem saņēmu pēdējo 3 mēnešu laikā. Kā es saprotu šo situāciju! Arī pati esmu dusmu pūce. Nu, labi, pareizāk – dusmu pūķis. Un tajā stadijā es sev riebjos. Tāpēc lūdzu KBT speciālistei Agnesei Orupei iedot mums visiem skaidrojumus un risinājumus, kā rīkoties tad, kad dusmas trako un kā līdz tam nenonākt.

Šī ir jau 2.saruna ar dakteri Miksonu, kurš ir ārsts-psihoterapeits Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikā. Šoreiz ārsts stāsta par veidiem, kā cieņpilni iestāties par sevi tad, kad ir grūti pateikt “NĒ”. Viņš arī brīdina, ko problēmas ar “NĒ” teikšanu maksā tavai veselībai un labsajūtai no psihosomatikas viedokļa. Ārsts stāsta arī par to, kā līdzsvarot uzticēšanos un kontroli, lai iztiec bez sevis šaustīšanas un nevajadzīgām ciešanām.

Ceļā uz sasniegumiem un pat vienkāršā ikdienas dzīvē cilvēki pret sevi reizēm izturas necilvēcīgi. Ja mēs šādi izturētos pret saviem kolēģiem (ar tādiem pārmetumiem, uzbraucieniem, un turpat pastāvīgu neapmierinātību pret otru), tad mūs drīz vien atlaistu. Arī ģimenē, ar tādu negativitāti izturoties pret saviem mājiniekiem, mums drīz vairs nebūtu ģimenes.

Mediatore un apzinātas komunikācijas trenere Ilze Dzenovska skaidroja, ko varam darīt, lai izmainītu savu vardarbīgo attieksmi pret sevi un kļūtu pat labāku atbalstu paši sev.

Iluzionisti spēlējas ar mūsu prātu un tā ierobežojumiem. Tieši tāpēc šī saruna ar iluzionistiem un burvju māksliniekiem – Daci un Enriko Pecolli. Viņiem ir ko teikt par to, kā krāpnieki, kabatzagļi un šarlatāni izmanto cilvēku vājās vietas.

Tā ir saruna, kur varam ieraudzīt mūsu uzmanības vājās vietas, lai esam modrāki tad, kad nokļūstam apstākļos un situācijās, kur uzdarbojas visdažādākie krāpnieki.

Pecolli pāris padalījās arī ar dažiem trikiem, ar ko katrs var izklaidēt savu kompāniju. Bērniem šie triki palīdz ne tikai smieties un aizrauties, bet arī laicīgi saprast, cik ierobežotas var būt mūsu maņas.

Tā ir tūkstošiem gadu senā vēsturē un mūsdienīgā pielietojumā sakņota pieeja, kas cilvēkam dod:

• lielāku brīvību; 
• sirsnīgāku attieksmi pret sevi un citiem; 
• iespējas prasmīgāk komunicēt gan ar sevi, gan apkārtējiem;

Sapratne par sevi, savu spēku, sev neizdevīgu rīcību un sirsnīgākas attiecības savā starpā man un vīram krietni pieauga, kad abi iepazinām, kas mēs katrs esam Eneagrammas skatījumā.

Ceļš uz to brīdi nebija vienkāršs, jo es izvairos no jebkā, kur cilvēki tiek “sakārtoti kastītēs” pa tipiem, tāpēc es ilgi atteicos izmantot Eneagrammu savā dzīvē.

Izrādījās, ka mani aizspriedumi bija balstīti informācijas un izpratnes trūkumā.

Tieši tāpēc uz sarunu aicināju Elīnu Spēlmani, kas ir Eneagrammas meistare un transformācijas koučs.

Šī nav sistēma, kā otru vai sevi ierobežot.

Man ļoti patīk kāda meistara teiktais, ka Eneagramma ir ceļš atpakaļ uz mājām – pie sevis. Pie īstās sevis. Kad iepazīsti sevi bez maskām un iemācies noņemt tās bruņas, kas jau sen tevi nomoka, jo traucē elpot vai just pašai savu sirdi.

Es ļoti ceru, ka ar šo sarunu padalīsies arī ar sev svarīgajiem cilvēkiem, jo tā var palīdzēt uzlabot savstarpējo attiecību kvalitāti.

Dr. Artūrs Miksons ir ārsts-psihoterapeits Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikā.

Šajā sarunā Dr.Miksons stāsta par to:

• kas notiek ar mūsu ķermeni, kad apspiežam emocijas;
• kāpēc ir jāmāk novilkt robežas;
• kad dusmas mums noder un kad ar tām ir jāapietas uzmanīgi;
• kāpēc reizēm ir grūti atlaist no darba destruktīvu darbinieku;
• kā cilvēkam ģimenes dzīvē nedarīt sev pāri;
• kāpēc ir cilvēki, kuriem ir grūti saprast, ko viņi grib;
• kāpēc ir svarīgi sev atļaut gribēt, just un domāt, kā pašam patīk.

Dr.Miksons ir arī RSU docētājs, kurš ne tikai māca studentus, bet ir pieprasīts lektors uzņēmumos un konferencēs.

Kad noskatījos Ineses Lukaševskas producētā pasākuma video klipu, man radās aizdomas, ka esmu sastapusi cilvēku ar ļoti neparastu prātu. Angliski saka “extraordinary“. Man nebija ne jausmas, cik ļoti extraordinary viņa ir. Joprojām nesaprotu, kā vienā cilvēkā var būt sakoncentrētas tādas darba spējas, kreativitāte, bezkompromisa pieeja kvalitātei, redzējums un spēja atrast risinājumus tur, kur citi jau sen būtu padevušies.

Inese Lukaševska – Luka reputācijas vadības aģentūras dibinātāja savu profesionālo dzīvi no nulles sāka daudzkārtīgi, burtiski pieceļoties no pelniem kā fēnikss. Viņa viena radīja uzņēmumu, kurš šobrīd ir saņēmis jau 7 godalgas pasaules prestižākajos pasākumu konkursos. Viņa ir saņēmusi savas jomas “Oskaru”, ar kuru viņas pasākumi ir atzīti par labākajiem pasaulē. Viņa ir daudzkārtēja Latvijas čempione snūkerā un arī Eiropas medaļniece. Lai arī viņa brīdina, ka citu attieksme pret viņu nav mērena, jo cilvēki viņu vai nu mīl vai neieredz, es viņai ticu, kad mūsu sarunā viņa nosaka: “Ceru, ka es vienkārši esmu labs cilvēks”. Inese stāsta, kas viņai palīdz savu darbu darīt ar tādu atdevi un rezultātiem, ka tas konkursos pārspēj citus pasākumus, kuru budžets ir simtiem reižu lielāks un starp kuru organizatoriem ir tādi pasaules vārdi kā Google, Lamborghini u.c. Mēs runājām arī par reputācijas vadību un tīklošanu jeb networking un snūkera sportaveida stratēģijām un piedzīvojumiem.

Kaspars stāstīja, kā šajā laikā, kad apkārt daudz pārspīlēta perfekcionisma, tomēr spēt uzticēties savai iekšējai balsij. Viņš parādīja, kā iekšējā balss palīdz gan uzturēt sevi labā fiziskā un emocionālā formā, gan ļauj pamanīt un savlaicīgi izmantot iespējas arī tad, kad spēles noteikumi mainās un zibenīgā ātrumā ir jāatrod jauns veids, kā noturēties virs ūdens.
Kaspars Ozoliņš ir TV raidījuma “Gudrs, vēl gudrāks” vadītājs septiņu gadu garumā, fitnesa kluba DCH Studija līdzīpašnieks un treneris. Studija tikko nosvinēja astoto dzimšanas dienu un turpina veiksmīgi darboties arī pandēmijas laikā, kad sporta zāles durvis ir slēgtas.

Tie, kuri zina, kā Kaspars strādā un dzīvo, augstu vērtē viņa empātijas spējas un darbu Tukuma dzīvnieku patversmes atbalstīšanā.

Katru reizi, kad ar dakteri Vestermani sarunājos, man gribas pierakstīt un iemācīties no galvas vismaz 80% viņas stāstītā par to, kā darbojas cilvēka smadzenes un kā savas smadzenes darbināt prasmīgāk. Viņa ir ne tikai neiroloģe, bet vēl ar grādu kognitīvajā neirozinātnē. Īsāk sakot – ja nu kāds daudz vērtīga zina par smadzenēm un to izmantošanu, tad tā ir viņa. Šī ir jau trešā mūsu saruna un šoreiz par to:

• kur ņemt un kā sevī uzturēt motivāciju, īpaši tad, kad tās trūkst;
• kā mazināt savu trauksmi arī tad, ja maldīgi šķiet, ka tās nav;
• kāpēc smadzenēm ir grūti pārmaiņu laikā;
• kā sev palīdzēt tad, kad dzīve pamatīgi sašūpojusies.

Nevaru vairs saskaitīt, cik daudz reižu esmu saņēmusi pateicības, jo uz jautājumu, vai varot pie manis sarunāt individuālu konsultāciju, es visbiežāk cilvēkam esmu ieteikusi individuālo konsultāciju sarunāt nevis ar mani, bet ar KBT speciālistu, kas cilvēkam būtu piemērots. Man KBT (kognitīvi biheiviorālā terapijā) patīk tās praktiskā pieeja cilvēka konkrētas problēmas risināšanai. Tāpēc uz sarunu aicināju KBT speciālisti Agnesi Orupi, lai izjautātu viņu par situācijām, kur KBT pieeja cilvēkam palīdz ieraudzīt risinājumus.

Mēs runājām par:

• domāšanas kļūdām;
• pamatpārliecībām, kas ir cilvēkam neizdevīgu domu pamatā;
• prokrastināciju, trauksmi un depresiju;
• baiļu hierarhiju un kā sev palīdzēt.

“Gumijcilvēks,” es pie sevis domāju, kad ar pavērtu muti pirmo reizi dzīvē redzēju Sanda Inzelberga uzstāšanos Training Lab konferencē “Iedvesmai un līdzsvaram”. Kad dzirdēju Sanda stāstu, kā no ekstrēmi bailīga, vārga puisīša un jaunieša, ko citi izsmēja un atstūma, viņš pats izvēlējās sevi attīstīt un gadiem ilgi, neatlaidīgi gāja uz savu mērķi, man bija skaidrs, ka gribu dzirdēt viņa detalizētu pieredzes stāstu.
Sarunā mani pārsteidza, ka Sandim ir izglītība filozofijā. Pēc tam man atkārās žoklis par to:
kādā veidā viņš mācījās pārvarēt bailes savā ikdienā;
– kā trenēja sevi kritizētāju klātbūtnē;
– kāds bija viņa ceļš uz sporta jogu un kā viņš panāca to, ko spēj ar savām plecu, gūžas un ceļu locītavām;
– kāds ir viņa ēšanas režīms;
– kā viņam gāja Pasaules sporta jogas čempionātā;
– kāpēc viņš ir izvēlējies celibātu dzīves garumā;
– kāda ir viņa attieksme pret viņa skolniekiem.

Es no visas sirds ceru, ka šī saruna aizsniegs daudzus cilvēkus (lūdzu, dalies ar to, lai tā notiktu!) un, jo īpaši, ikvienu sev neticošu, citu izsmietu vai apbižotu bērnu un jaunieti un viņu vecākus un pedagogus. Šī saruna noteikti būs manu bērnu izglītības “zelta fondā”.

Laikā, kad lielu daļu uztrauc, kas notiks ar viņu iespēju nopelnīt, ir cilvēki un uzņēmumi, kuri savās nozarēs un nišās, kur citi iespējas neredz, atrod veidus, kā pārdot pakalpojumus un preces, par ko citi grib maksāt. Daudzām nozarēm, uzņēmumiem, frīlanceriem, algotiem darbiniekiem, pārkārtojot savu spēju ieraudzīt un izmantot godīgas pelnīšanas iespējas, izdosies ne tikai “pārvasarot” ekonomiski ierobežojošo laiku, bet arī sanāks gūt ienākumus tad, kad viņu nozare būs pārveidojusies pēc krīzes beigām.
Šī nav intervija, bet saruna par tām tendencēm, ko finanšu un pārdošanas koučs Elīna Pelčere un Cilvēkjaudas Laura Dennler redzam notiekam dažādās nozarēs un uzņēmumos Eiropā un ārpus tās.

Dace atbild uz jautājumiem par to, KĀ ŠAJĀ IZAICINOŠAJĀ LAIKĀ PĀRSTĀT TIK DAUDZ UN NEVESELĪGI ĒST. Šai sarunai viņu izvēlējos, jo viņai izdodas savus trenējamos prasmīgi apskaidrot un motivēt, un tāpēc viņi bieži vien sāk ēst saprātīgāk, veselīgāk un beigās priecājas par to, ko redz spogulī. Šajā sarunā Dace izskaidroja emocionālās ēšanas mehānismu un ko darīt, lai izrautos no tā slazda. Lai vai kā tur būtu ar apkārtmēru sarukšanu, mani vienmēr interesē, kā uzlabot savu pašsajūtu, tikt pie vairāk enerģijas un lielākas aizrautības par savu dzīvi. Tie visi ir lieliski blakus efekti tad, kad cilvēks iemācās atpazīt un prasmīgi apieties ar emocionālo ēšanu. Vismīļākais no tiem man ir – DZĪVE AR VAIRĀK PRIEKA.

NMPD direktori Lieni Cipuli man ieteica intervēt, jo daudzām komandām noderētu viņas praktiskā pieredze, vedot 3000 cilvēku komandu cauri lielām pārmaiņām un reorganizācijai, kas parasti nozīmē saskari ar pamatīgām problēmām. Liene ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore un, uzsākot vadīt šo komandu, viņa saskārās ar apmēram 600 darbinieku trūkumu, ar nepietiekamu budžetu un speciālistu pārslodzi jomā, no kuras ir atkarīga citu cilvēku dzīvība un veselība. Tas, ko Liene paveica savā komandā, ir ārkārtīgi vērtīgs pieredzes stāsts, kas var noderēt vēl daudzām komandām un vadītājiem, kam savi cilvēki jāved cauri pārmaiņām, neziņai un nepopulāriem risinājumiem.

Saruna par to, kā šajā neziņas laikā katram atpazīt uzglūnošo stresa monstru un kā neļaut tam sevi un savus mīļos paklusām sagrauzt vai novājināt. Tā ir bīstamība, kas attiecas ne tikai uz nervozajiem, bet īpaši tiem, kuri (kā es) ir sev iestāstījuši, ka esam pietiekami mierīgi. Stresa lauva neguļ un arī mums traucē mierīgi gulēt un atjaunot savus spēkus, kuri tagad mums ir ļoti vajadzīgi. Kristīnei Bricei ir kolosāla spēja saprotami paskaidrot, kas ar cilvēka ķermeni un psihi šajā krīzes (un jebkuru uztraukumu) laikā notiek, kā sev un savējiem palīdzēt. Viņa ir sertificēta TRE (Tension and Trauma Release Exercises) pasniedzēja un jogas trenere, kas ir palīdzējusi ļoti daudziem cilvēkiem labāk tikt galā ar ikdienas un ārkārtas situāciju bīstamo stresu.

Finanšu un prasmīgas pārdošanas koučs Elīna Pelčere atbild uz jautājumiem par to, kā sevi pasargāt laikā, kad ienākumi samazināsies.

Vīrusa krīzes laikā, kad visiem ilgstoši jādzīvo mājokļa ierobežojumā, pieaug konflikti gan bērnu starpā, gan starp bērniem un vecākiem. Līga Bērziņa no http://www.uzvediba.lv/ ir izcila speciāliste sarežģītu situāciju atrisināšanā gan lielu, gan mazu cilvēku kolektīvos, gan ģimenēs, tāpēc lūdzu viņai praktiskus ieteikumus, kā risināt cilvēku visbiežāk pieminētās grūtās situācijas ar bērniem šajā mājas-dzīves režīma laikā.

Par to, kā nesabojāt attiecības ar savu partneri, kamēr ģimenei jādzīvo pa mājām, es jautāju ģimenes sistēmiskās terapijas speciālistei Nansijai Lībietei. Nansija ne tikai bija salikusi kopā izcilu rakstu ar rīcības plānu: https://ugunsskola.lv/ricibasplansgim… , bet mūsu virtuālās sarunas laikā vēl iedeva PRAKTISKUS RISINĀJUMUS REĀLĀM SITUĀCIJĀM ĢIMENĒ.

Edmunds Apsalons ir starppersonu komunikācijas eksperts ar doktora grādu filozofijā un disertāciju loģikā. Viņš uzņēmumiem, organizācijām un to vadītājiem māca, kā komunicēt tā, lai sasniegtu viņiem vajadzīgos rezultātus. Edmunda stāstīto esmu sev izkonspektējusi uz 8 lapām un regulāri tajās ieskatos, jo:

• konstruktīva domāšana un komunikācija,
• prasme pieņemt vērtīgākus lēmumus,
• neradīt sev nevajadzīgas problēmas pašai savā galvā un sarunā ar otru cilvēku,
• metodes, kā izvairīties no domāšanas kļūdām, tās visas ir lietas, kas katru dienu uzlabo manas dzīves kvalitāti.

Sirsnīgs ieteikums – kad klausīsies Edmunda stāstīto – turi pa rokai pierakstus, jo tad uzzināto praktiski izmantosi jau tajā pašā dienā un problēmu skaits vai nepatīkamība dzīvē un galvā sāks samazināties. Pārbaudīts uz savas ādas.

“Komandas darbs ir vismazāk izmantotā konkurences priekšrocība,” saka Valdis Vanags un stāsta par vajadzīgo sekmīgam komandas darbam gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. Valda pieredze piedzīvojumu ekspedīciju vadīšanā un komandu trenēšanā “Sense of Team” uzņēmumā noderēs ikvienam, kurš saprot, ka komandā ir spēks, kas komandu vai nu uztur viduvējā līmenī, vai grauj to, vai ceļ uz augšu un palīdz sasniegt mērķus tā, ka visi ir ieguvēji. Sarunā gan par Patrika Lencioni pieeju, gan par piedzīvojumu terapiju, lai uzlādētu savas baterijas un ieraudzītu jaunu iespēju apvāršņus. Valda ieteikumi noderēs ne tikai komandas vadītājiem un spēcīgākajiem spēlētājiem, bet arī tad, ja cilvēks domā, ka viņam savā komandā šobrīd ir pārāk maza ietekme.

Kad gribēju saprast, vai es ko varu darīt savā labā, lai ilgāk dzīvoju kā vesels cilvēks un esmu enerģijas pilna, uz sarunu vēlreiz aicināju dakteri, endokrinoloģi Ilze Konrādi. Daktere stāstīja par to, ko pati dēvē par ŠĶĪVJA FILOZOFIJU. Kas jāzina par vielmaiņu, epiģenētiku, zarnu mikrofloru, gavēšanu un modernajām diētām, ja gribas būt veselam un laimīgam cilvēkam pēc iespējas ilgāk.

Šķiršanās attiecas ne tikai uz precētajiem, bet uz jebkuru cilvēku, kurš ir attiecībās ar otru cilvēku – gan dzīves partnerībā, gan draudzībā. Cilvēki apzinās, ka šķiršanās parasti ievaino vismaz vienu no pusēm. Mēs mazāk apzināmies to, cik dziļi un cilvēka dzīvei postoši var būt šie ievainojumi. Un reizēm vēl mazāk apzināmies, cik postoši ir turpināt būt attiecībās, kurās iznīcinām ne tikai sevi, bet arī tos, par kuriem esam atbildīgi. Nansija Lībiete ir sistēmiskās ģimenes psihoterapijas speciāliste, kura palīdz neizšķirties tiem pāriem, kuriem tas vēl ir iespējams, un palīdz tiem cilvēkiem, kuri šķiršanās procesā ir cietuši vai turpina ciest. Nansijas teiktais: “Lai ko mēs arī piedzīvotu, svarīgi ir nevis, kāpēc tas notika ar mani, bet gan – ko es ļaušu vai neļaušu šiem notikumiem ar mani izdarīt,” ir iemesls, kāpēc es šo sarunu iesaku redzēt vai dzirdēt ikvienam, kas šķiršanās sāpes piedzīvojis pats  vai redz to notiekam ar sev svarīgu cilvēku.

Armands Simsons jau kuro gadu vada Superbingo raidījumu un saka, ka viņam patiktu to vadīt arī 80 gadu vecumā. Viņš jau daudzus gadus ir hokeja kluba “Dinamo Rīga” tehniskais direktors un saka, ka gribētu to darīt arī 80 gadu vecumā. Viņš vada pasākumus un dara to ar prieku. Instagram platformā viņam šobrīd ir 38 tūkstoši sekotāju. Kopā ar sievu Ivetu viņi bez auklēm audzina savas četras meitas. Aicināju Armandu uz sarunu, jo mani fascinē milzu enerģija, ar kādu viņš strādā un dzīvo. Es gribēju noskaidrot, vai tas ir iedzimts vai arī mēs pārējie varam kaut ko sev derīgu no viņa mācīties. Kad saruna beidzās, es vēl ilgi smaidīju un apņēmos, ko no Armanda stāstītā ņemšu vērā, audzinot savus dēlus. Viņa stāstā var redzēt, kā veidojas vīrieša raksturs, darba kultūra un aizrautība ar dzīvi, ņemot tās grožus savās rokās. Viņa drosmīgais stāsts par to, kā dzīve parādīja, ka jāpiebremzē, lika man aizdomāties, vai arī es redzu, kur man ir jāpiebremzē un kur jāspiež gāzes pedāli grīdā.

Saruna tev noderēs, ja šobrīd vai agrāk ir bijis tā, ka negribas iet uz darbu, mācībām vai tikties ar radiem, jo tur kāds vai vairāki cilvēki tevi apceļ, nepieņem savā lokā, ignorē vai jebkādā slēptā vai atklātā veidā pazemo vai noniecina. Varbūt tas ir kāds no priekšniecības, kas, runājot ar vai par tevi, paceļ balsi, lieto nepatīkamus apzīmējumus vai izsmejošu attieksmi, ignorē tavas idejas vai vajadzības. Un tikpat labi tas var būt arī kāds no kolēģiem vai pat vesela cilvēku grupa. Vai arī – varbūt tu redzi, ka tā rīkojas ar kādu citu kolēģi vai tev svarīgu cilvēku. Līga Bērziņa no uzvediba.lv lieliski orientējas un cilvēkus izglīto emocionālās vardarbības jautājumos dažādos kolektīvos – darba vietā, mācību iestādēs (bērnu dārzos, skolās) un arī citās attiecībās. Līga ne tikai pati apmāca cilvēkus, kā atpazīt, ko darīt un kā sevi un citus pasargāt no emocionālās vardarbības, bet arī ir izveidojusi ļoti iedarbīgas spēles, ar kuru palīdzību gan lieli, gan mazi iemācās, kā nepieļaut pret sevi un citiem vērstu toksisku rīcību. Es ļoti ceru uz tavu palīdzību, lai Līgas Bērziņas stāstītais par toksisku uzvedību aizsniegtu pēc iespējas vairāk cilvēku un kolektīvu. Līgas stāstītais palīdz ieraudzīt, kādu uzvedību un kādā veidā mums nav izdevīgi pieļaut ne savā, ne citu rīcībā gan tad, kad uzvedamies kā varmāka, gan esot upura lomā, gan arī tad, kad esam šādas uzvedības liecinieki. Saku tev paldies, ja šo sarunu iesaki noskatīties citiem cilvēkiem!

“Es, nekad mūžā! Nē!” bija ultramaratonistes Sigitas Vāces domas, kad viņa pirmo reizi klātienē redzēja citus skrējējus mokāmies Spartatlona skrējienā, kas ir nepārtraukti 246 km Grieķijas karstajā saulē. Piecus gadus vēlāk viņa kļuva par pirmo sievieti no Latvijas, kas noskrēja visus 246 km. Šajā sarunā gan par to, kā viņa kļuva par ultramaratonisti, gan to, kas notika pēc tam, kad viņa sasniedza tik grandiozu mērķi. Saruna var noderēt gan skrējējiem, gan iesācējiem.

Evija van der Beek ir sertificēta supervizore, koučs, biznesa un koučinga trenere ar lieliskām zināšanām par izdegšanu un stresu darbā. Viņa ilgi strādāja kā vadītāja korporatīvajā vidē un pati labi zina, ko nozīmē izdegšana. Tāpēc Evijas pieeja izdegšanas problēmu risināšanā ir ļoti praktiska. Šajā sarunā viņa pastāstīja: kas ir izdegšana un izdegšanas pazīmes, kādi faktori darbā veicina izdegšanu, ar ko ir bīstams bezresursu stāvoklis, kas notiek izdegšanas dažādās stadijās, kā atgūties, ja ir notikusi izdegšana.

Saruna par pieredzi ar visiedarbīgāko metodi brīvības iegūšanā, kādu vien es un Irina savas dzīves laikā esam apguvušas. Irina daudzus gadus strādāja vadošā amatā bankā, cīnījās par savu bērnu ar īpašām vajadzībām, cieta dēļ bailēm no augstuma, ierobežotām telpām un lidošanas, bet savas veģetatīvās distonijas lēkmju dēļ ar ātro palīdzību regulāri nokļuva slimnīcā. Šī metode viņai palīdzēja iegūt brīvību gan no veģetatīvās distonijas, gan attiecībās ar cilvēkiem un sevi pašu. Es un Irina satikāmies Keitijas Bairones (Byron Katie) metodes Darbs (The Work) apmācībās. Pa šiem gadiem tā ir ievērojami uzlabojusi gan Irinas, gan manu, gan Michel dzīves kvalitāti. Šobrīd Irina ir īpašniece uzņēmumā Ze Maize un arī māca citiem Keitijas Bairones metodi Darbs.

Ko darīt tad, ja seksuālā dzīve varētu būt (vēl) labāka par to, kas ir tagad. Atbilde uz šo jautājumu ir šīs sarunas mērķis. Kristīne Balode par seksu runā pavisam brīvi. Tāpat kā par ēdienu. Ja tā padomā, tad ne manis, ne tevis, ne citu šeit nebūtu, ja nebūtu ēdiena un ja nebūtu seksa.

Kā risināt konfliktus, kas ir neizbēgami katra cilvēka un katras komandas dzīvē.

Mediatore un komunikācijas trenere Ilze Dzenovska šajā sarunā stāsta par:

• 5 stratēģijām, kā cilvēki parasti risina konfliktus;
• kāpēc tās izvēlamies un ko tās cilvēkam maksā;
• konflikta anatomiju jeb to, kas ir konflikta pamatā;
• bīstamu rīcību, kā cilvēki konfliktus bieži pasliktina un padara grūti risināmus;
• metodēm, kas jāņem vērā, lai uzlabotu iespējas sekmīgai konflikta risināšanai.

Kā uzdrošināties strādāt citādāk un spēt ar mākslu pelnīt. Gleznotājas Kristīnes Luīzes Avotiņas gleznoto nevar nepamanīt. Viņas bildes ir bijušas uz tramvaja, kas kursē pa Rīgu, uz auto, kas braukā apkārt. Tie grezno milzīgās sienas Latvijas Universitātes Zinātņu centra Dabas mājā, tie ir uz spēles, ko visi zinām, un, protams, gleznās. Ar gleznotāju sarunājāmies par viņas ārkārtīgo disciplīnu, mērķtiecību, drosmi būt pašai un, jā, arī spēju pelnīt ar savu mākslu. Es īpaši priecājos par to, ko no Kristīnes iemācījos par viņas vecāku attieksmi bērnībā, jo varu to izmantot arī audzinot savus bērnus.

Daktere Sandra Vestermane ir neiroloģe un kognitīvo neirozinātņu maģistre.

Viņas stāstītais noderēs:

1. perfekcionistiem un viņu upuriem;
2. tiem, kuri pa dzīvi pārvietojas no sasnieguma uz sasniegumu bet kam gandarījuma sajūta nav ilgstoša;
3. rutīnas nogurdinātajiem;
4. tiem, kuriem mieru neliek nesaprotamas veselības kaites un traumas;
5. cilvēkiem, kuri grib “izkāpt” no šī brīža darba situācijas un paņemt pauzi (vai ir jau to izdarījuši).

Ar režisoru un lektoru Viesturu Meikšānu es sarunājos, lai uzzinātu, kā prasmīgi veidot un stāstīt stāstus tā, lai cilvēki tos klausītos un ņemtu vērā. Ja jau viņš spēj radīt izrādes, kas notur milzīgas auditorijas uzmanību, tad viņam ir zināšanas, kā publikas uzmanību var piesaistīt arī parasti runātāji.

Viesturs vada Runas skolu: http://runasskola.lv/ , kurā jebkurš var apgūt prasmes, kas palīdz labāk uzstāties un sarunāties ar publiku veidā, kas darbojas un notur cilvēku uzmanību.

Olga Kotova ir pirmā sieviete latviete, kura ir uzkāpusi Everesta virsotnē, bet viņas atziņas ir ļoti noderīgas jebkuru savas dzīves virsotņu sasniegšanai. Viņa ir alpīniste, uzņēmēja aviācijas nozarē, viņa ir koučs un šobrīd arī divu mazu dvīņu mamma. Mūsu saruna ir par gatavošanos grūtiem kāpieniem, par prasmēm un spējām, kuras ir svarīgas, un par to, kā nenodarīt sev pāri, cenšoties tikt ar visu galā.

Profesores Andras Blumbergas sirdslieta ir sistēmiskā domāšana, sistēmdinamika. Ar šīs metodes palīdzību mēs varam sevi pasargāt no stulbām kļūdām un veiksmīgāk atrisināt problēmas, kas traucē labi dzīvot, kā arī sasniegt mērķus, kas ir svarīgi gan darba, gan privātajā dzīvē. Šo metodi pielieto biznesā, vides aizsardzībā, veselības aprūpē, inženierzinātnē un citur. Ieteikums no pieredzes: pirms klausies šo sarunu, domās noformulē problēmu, kas tev neliek mieru, vai mērķi, ko ļoti gribi sasniegt. Tad ieguvums no sarunas būs vēl lielāks. Ja pa rokai turēsi pierakstus, tad iegūsi vēl vairāk.

Pretterorisma vienības OMEGA ilggadējais komandieris Juris Grabovskis (laikā 1995.-2011.) par krīzēm zina un citiem māca tik daudz derīgā. Viņa zināšanas palīdz visdažādākajās krīzes situācijās, kas mūs var apdraudēt ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, psiholoģiski, finansiāli.

Mēs varam sevi un savus mīļos pasargāt ar tām zināšanām, par kurām Juris Grabovskis sarunā stāstīja:

1. kas ar cilvēku notiek krīzes laikā;
2. ko krīzes laikā nedrīkst darīt;
3. kā pasargāt sevi no nevajadzīgiem zaudējumiem un nepatikšanām;
4. kā nepieļaut, ka krīze izārda to, kas tev dzīvē ir vissvarīgākais;
5. kā palīdzēt sev vai cilvēkam, kurš cieš sekas no kādas agrākas krīzes un pats to nezina.

Laura un Andis Arnicāni ir gan vīrs un sieva ar kopīgu gandrīz divgadnieku. Un vēl viņi ir biznesa partneri savā projektā Seek The Simple par to, kā vienkāršot dzīvi, lai atliek vairāk laika tās kvalitatīvai baudīšanai un izmantošanai.

Mēs runājām par to:

• kā vienam otru nenožņaugt, ja otrs nejēdz, ko tev vajag;
• kā nepazaudēt sevi viens otram pielāgojoties;
• kā tikt galā ar skaudību, kad otram kaut kas sanāk labāk un tu gribi, lai arī tev sanāk;
• kā neļaut darbam bojāt māju dzīvi un māju dzīvei apdraudēt darbu;
• kā mirdzēt savā izcilībā, necenšoties pielāgoties pat savām ilūzijām par to, kā vajag, nemaz nerunājot par to, lai vēl censtos piemēroties citiem.

Anna Birmane stāsta, kā viņai izdevās tikt pie sasniegumiem un ko tas prasīja:

• 2 pieprasītas pavārgrāmatas un trešā tūlīt tiks izdota;
• pāri 32 tūkstošiem sekotāju Instagram kontā, kas fano par Annas receptēm;
• saldumu meistarklases, kuras ilgi nevajadzēja reklamēt, jo gribētāju rinda bija garu garā;
• spēt tajā visā iekombinēt rūpes par savu mazo meitiņu un vīra karjeras maiņu.

Elīna Pelčere prot apieties ar naudu – gan pelnīt to, gan gudri un baudāmi tērēt. Un māca to arī citiem. Viņa jebkuru neizdošanos liek lietā un gūst lielākus panākumus. Viņa stāsta par prasmi pelnīt un ienākumu sakārtošanu, lai pietiek gan finansiālai brīvībai, gan priekam, gan ikdienas tēriņiem, gan izaugsmei. Elīna Pelčere ir viena no prasmīgākajām pārdevējām Latvijā un lielisks finanšu koučs. Viņa arī vada Training Lab, kas ir viens no Latvijas lielākajiem apmācību uzņēmumiem.

TV žurnāliste un influencere Kristīne Virsnīte stāsta par blakus efektiem, kas pavada sasniegumus:

• bailes kaut ko mainīt, lai gan jau sen jūtams, ka gribas pārmaiņas;
• “Zvaigžņu slimības” risks;
• prasme atteikt un risks kādam nepatikt.

Ar vairāk nekā 26 tūkstošiem sekotāju Instagram platformā viņai ir makro influenceres statuss. 12 gadus viņa bija TV raidījuma “Māmiņu klubs” vadītāja, bet tagad viņa stāv jauna, aizraujoša projekta sākumā.

Protams, ka mēs runājām arī par izskatu, novecošanu ar cieņu un nežēlīgo spriedzi, kas ir mammām, kuras strādā.

Nogurums komplektā ar aizkaitinātību. Pazemināts radošuma līmenis, lai gan strādā kā traks. Virtulis ap vidukli, lai gan rokas un kājas ir tievas. Šķiet, ka ēd mazāk, bet riepa ap vēderu nerūk. Kad ar vienu tasi kafijas ir stipri par maz, jo ir gan grūti koncentrēties, gan sevi motivēt, lai saņemtos nepatīkamajiem darbiem. Draņķīgāka imunitāte, lai gan agrāk sevi pieskaitīji pavisam veseliem cilvēkiem. Hroniska stresa pazīmes mēdz būt arī šādas. Profesore, daktere Ilze Konrāde šajā sarunā stāsta par to, ko varam darīt savā un savu labā, lai laicīgi saprastu savu un citu stresa līmeni un to vērstu uz labu.