Simtajā Cilvēkjaudas epizodē es dalos ar stāstiem, kas veidoja Cilvēkjaudu, un stāstiem par to, ko 99 epizodes ir mainījušas manā un Cilvēkjaudas fanu dzīvē. Tie ir stāsti par piedzīvojumiem, par uzdrīkstēšanos un neatlaidību, ļaušanos savam iekšējam kompasam, humoru, aizrautību un risinājumiem, kas dod jaudu un nojauc tabu tēmu ierobežojumus.

Aicināju Oskaru Grīsli uz sarunu par to, kā trenēt cilvēku spēju noturēt savu uzmanību uz veicamo uzdevumu un sev aktuālo, kā arī pievērsāmies tēmai par nebeidzamās sevis optimizēšanas saprātīgām robežām un atpūtu.

Šajā sarunā Ginta dalījās ar stāstiem un piemēriem, kā turēties pie nevardarbīgas komunikācijas principiem, lai saruna ir vērsta uz sadarbību, vienlaikus nenodarot pāri arī sev. Lai arī emocijās ir grūti saglabāt “veselo saprātu”, saruna iegūst pavisam citu rezultātu un pēcgaršu, ja spējam savas sāpes izteikt cieņpilnā veidā pret otru, paliekot patiesam pret sevi.

Sarunā Sandis pastāstīja, kā panākt, ka ķermenis ir enerģisks, lokans, izturīgs un stiprs un ka lieliski strādā arī cilvēka prāts – fokusējoties, esot radošiem un pozitīviem. Šī ir saruna, kuru es pati klausīšos vairākkārt. Īpaši tad, kad sāks uzmākties slinkums vingrot.

Sākotnēji šī saruna bija plānota par pieaugušiem alkoholiķu bērniem (PAB) vai citu atkarībnieku bērniem, tai skaitā – darbaholiķu bērniem, bet jau sarunas laikā, līdz ar Kaspara Simanoviča definīciju par cilvēkiem no disfunkcionālām ģimenēm vai vides, kļuva skaidrs, ka saruna attiecas uz lielāko vairumu no mums.

Ingus uzstājas un stāsta par to, kā pārvarēt bailes. Angliskais termins “Daredevil” viņam lieliski atbilst, bet ir nepietiekošs, jo viņš ir arī ļoti radošs un gudrs cilvēks ar plašām un dziļām interesēm un, kas mani īpaši pārsteidza, apbrīnojamu empātiju.
Mūsu saruna jūlija garā vakarā bija ne tikai par lēcieniem, baiļu pārvarēšanu, bet arī biznesu, viņa jaunāko projektu – vētras tuneli un dzīvotmākslu.

Kristīne Virsnīte (TV personība, uzņēmēja un influencere) un es, Laura Dennler no Cilvēkjaudas, nolēmām pastāstīt katra savu pieredzi par bedrēm, šķēršļiem un risinājumiem ceļā uz spēju sajust un paļauties uz savu iekšējo navigācijas sistēmu jeb savu G.P.S. – gandarījuma un prieka sajūtu, kas dziļumā saka priekšā, ko darīt gan apjukuma pilnā ikdienā, gan tad, kad šķiet, ka tas, par ko sapņo un ko gribi, ir nesasniedzami.

Šajā sarunā izjautāju Latvijas pavārmākslas lielmeistaru Mārtiņu Rītiņu par meistarību, kas attiecas gan uz restorānu, gan komandu, gan pieredzi apkalpojot daudzu valstu ietekmīgākās amatpersonas. Jautāju viņam arī par drosmi būt citādam, jo Mārtiņš ir unikāla un spilgta personība ar reti aizraujošu dzīvesstāstu.

Šajā sarunā ar dakteri Sandru Vestermani pievērsāmies laimei un tam, kā to uztver un saprot cilvēka smadzenes. Daktere skaidroja, kas būtu jāņem vērā saistībā ar laimes sajūtu, ja raugāmies no neirozinātnes viedokļa. Ir daudz un dažādu darbību, ar kurām pavisam reāli varam ietekmēt savas iespējas justies vai nejusties laimīgiem.

Kaspars Simanovičs saka, ka nav būtiski, kāda atkarība ir mūsu līdzcilvēkam – atkarība no saldumiem, no pornogrāfijas, no ēdiena, no iepirkšanās, no adrenalīna, no sociālajiem medijiem, no destruktīvas uzvedības attiecībās, no alkohola, nikotīna, datorspēlēm vai azartspēlēm, u.t.t., un ka līdzatkarība ir tāda pati atkarība kā citas. Šī saruna ir, lai palīdzētu līdzatkarīgam cilvēkam ieraudzīt atkarības un līdzatkarības mehānismu, kas palīdz iet ceļu uz brīvības atgūšanu.

Oļegs Ņikitins ir darba vides stratēģis un viņam ir vērtīgas zināšanas par biroja telpu iekārtošanu, lai ne tikai veicinātu darbinieku produktivitāti, bet arī ietaupītu izmaksas un radītu vēlamo priekšstatu par iestādi klientiem un sadarbības partneriem.

Es ļoti gaidīju sarunu ar Igo, kurā izjautāt viņu gan par viņa meistarību uz skatuves, gan to, kā viņš, būdams slavens mūziķis, spēj tik iespaidīgi dažādot savu profesionālo darbību – mākslinieks, radio raidījumu vadītājs, dzejnieks, uzņēmējs. Viņa organizētie projekti ir iespaidīgi ar to, kā viņš spēj redzēt un pārvērst realitātē to, ko citi ne tikai neuzdrošinās, bet pat nespēj ieraudzīt. Mani iedvesmo viņa spēja kāpt pāri ierobežojumiem – paša, dzīves vai citu cilvēku radītiem.

Daktere Sandra Rozenštoka no Sporta laboratorijas šajā sarunā palīdz apjēgt, ka tad, kad mēs labāk saprotam savu ķermeni, mums ir lielākas izredzes dzīvot kvalitatīvāk un ar lielāku jaudu, neatkarīgi no tā – esam vai neesam sportisti. Un jo agrāk mēs sevi pieradinām pie veselīgām fiziskām aktivitātēm, jo pašiem labāk, turklāt – lai vai kurā vecumā mēs sāktu aktīvāku dzīvesveidu, tas ir apsveicami.

Kad prasīju Kārlim Bardelim, lai iesaka man interesantu un jaudīgu cilvēku intervijai, viņa atbilde bija: “Raimis no Vanagkalna, viennozīmīgi!” Pajautāju par viņu vēl dažiem cilvēkiem, kuri apgrozās Latvijas dēkaiņu aprindās un ir devušies ar viņu piedzīvojumos. Visi man atbildēja, ka to, kas ir Raimonds Dombrovskis, nemaz nevar tā aprakstīt, jo Raimis esot jāpiedzīvo. Lūdzu, te ir iespēja sarunas laikā piedzīvot mazu daļu no tā, kas ir Raimonds no Vanagkalna.

Aicināju Signi Meirāni uz sarunu par to, ko nozīmē darīt savu aizraušanos un aicinājumu. Ko tas maksā, ko tas dod, ar ko jārēķinās. Manuprāt, tā ir saruna, kas daudziem sava sapņu darba meklētājiem palīdzēs šo to ieraudzīt ar skaidrāku skatu, lai drošāk un pamatīgāk ietu savu ceļu.

Kārlis Danēvičs ir baņķieris (SEB), interesants lektors, viņš aizrautīgi un profesionāli rūpējas par SOS bērnu ciematu darbu, un vēl viņš ir grāmattārps. Tās ir tikai dažas pieturvietas Kārļa karjerā un interesēs.

Lejietis ražo ultravieglās lidmašīnas “Tarragon”, ir neapstādināms, pārsteidza visus ar to, kā atguvās pēc nogāšanās ar privāto lidmašīnu, turpina lidot, uz visu skatās ar inženiera prātu un prot baudīt dzīvi.

Es pilnībā piekrītu epizodes varonei (un šeit es tiešām domāju: Varonei, ar lielo burtu) Ilzei Neimanei-Nešporai, ka mūsu attieksme pret nāvi, parāda mūsu attieksmi pret dzīvi. Man patīk doma, ka, uzlabojot savu attieksmi pret nāvi, mēs uzlabojam savu dzīvi.

Šī saruna noderēs cilvēkiem, kuri saprot, ka foršas attiecības ar mīļoto cilvēku neturpinās pašas no sevis, bet ir iespējamas, ja zini, ko un kā tur darīt. Gatim Līdumam ir doktora grāds teoloģijā, aktīva prakse konsultējot cilvēkus un lieliska humora izjūta, kas gan grāmatā, gan sarunā neērtās tēmas par pāru nebūšanām padara saprotamākas un pat baudāmas.

Mārtiņš ir pirmais un vienīgais motosporta frīstaila pilots Baltijā (tulkoju tiem, kam, tāpat kā man, vajag skaidrojumu: viņš lec un lido pa gaisu ar moci – tālu, augstu, traki un, vēlams, visu to kopā).

Mārtiņš ir arī uzņēmējs, mentors un probācijas dienesta brīvprātīgais, lai jaunieši savu nevaldāmo potenciālu ieliek veidojot sev dzīvē ko vērtīgu, nevis viņus vai citus iznīcinošu.

Sarunu tās norises laikā no maliņas klusām skatījās arī mana draudzene, kura no motosporta jēdz tikpat maz, cik es, un viņa tās laikā reizes trīs no aizkustinājuma apraudājās. Mēs abas nospriedām, ka Mārtiņa stāstītais mūsos katrā kaut ko mainīja. Tā forši mainīja. Uz jaudīgo pusi.

Kaspars Simanovičs ilgus laiku bija mācītājs Torņakalna baznīcā, bet tagad kopā ar kolēģi Induli Paiču vada noētiskās veselības kopienu “Elizeja”. Šajā sarunā viņš skaidroja atkarību darbības mehānismus un stratēģijas, kas būtiskas jebkādu atkarību pārvarēšanā.

Sarunā ar Ivaru Beitānu pievērsāmies tam, kā viņš radoši pieiet risinājumu atrašanai un ko dara ar dažādiem riskiem ne tikai darba, bet arī brīvā laika dzīvē. Tā ir saruna par viņa neparasto pieredzi, kas sākās pusaudžu gados kā kaskadierim un turpinās joprojām ar interesantu darbu un dzīvi, no kuras mums, pārējiem, ir iespēja paņemt sev noderīgos paņēmienus un attieksmi savu mērķu sasniegšanā.

Jebkura izmēra noderīgi piedzīvojumi un ceļojumi var paplašināt ne tikai mūsu apvāršņus par to, kas dzīvē ir iespējams, bet arī par to, uz ko mēs paši esam spējīgi, kad ar veselīgu attieksmi izpurinām savus no pieredzes veidotos uzskatus par “pareizi”, “nepareizi”, “tā var” vai “tā nevar”.

Sarunā Kārlis detalizēti parāda, cik ļoti mums ir jāņem vērā savs jau esošais dzīvesveids, vērtības un dzīves ritms, lai varam savu fitnesa plānu veidot tādu, ka tas tiešām darbojas mūsu labā, nevis pret mums.

Saruna, kurā smelties spēku un idejas, kā atgūties pēc dzīves belzieniem un spēt parūpēties, lai dzīvē atkal ienāk prieks un aizrautība, pat ja tas jau ilgstoši šķiet neiespējami.

Par stratēģijām, kā uzturēt sevī spēku un motivāciju rīkoties, lai ceļā uz saviem mērķiem, nenodarītu sev pāri. Tas ir iespējams, kad VITALITĀTE IR TAVS DZĪVESVEIDS.

Ko sasniegumu tipa cilvēkiem ir svarīgi saprast par savu enerģiju hormonālā līmenī, lai viņu aizrautība ar darbu un projektiem ir ilgtspējīga un drošāka.

Kāpēc ir grūti izmainīt savus ieradumus vai ķerties klāt grūtu lietu risināšanai? Kas šajā sakarā notiek mūsu smadzenēs?

Par galvenajiem iemesliem, kas rada tā saucamo “sienu”, kad cilvēks cenšas uzlabot savas attiecības ar ēdienu un piedzīvo kārtējo neizdošanos, kuras dēļ atmet sev vai savam labsajūtas un veselības mērķim ar roku.

Kā izmantot improvizācijas mākslu tad, kad sarunbiedrs uzdod neērtus, kaitinošus vai sāpīgus jautājumus. Kaspars pastāstīja arī par to, kas viņam palīdz būt radošam un ko viņš dara, lai saņemtā kritika viņam kļūst noderīga, nevis aptur viņu.

Kādas attīstības ir tendences cilvēkresursu jomā, kas jau tagad ietekmē vai drīzumā varētu ietekmēt darbinieku, vadītāju un darba devēju pelnītspēju.

Juris Baltačs pievērsās viltus ziņu atpazīšanai, ceļot cilvēku medijpratību un iespēju pamanīt dezinformācijas stratēģijas, kas tiek izmantotas manipulācijām dažādos medijos.

Šajā reizē iztaujāju profesionālus piedzīvojum-mīļus: alpīnistus un alpīnisma instruktorus Kristīni un Kristapu Liepiņus, lai viņi dalītos savās zināšanās un pieredzes stāstos, kā piedzīvojumi kalnos var mainīt visdažādāko cilvēku iespējas, prasmes un pat ģimenes situāciju.

Ko mēs, sievietes, nesaprotam par vīriešiem un ko vīrieši paši mēdz nesaprast par sevi?

Zinu, ka tiem, kuri grib vingrot vai biežāk piedabūt sevi kustēties, bet vēl nav iesākuši, to izdarīt ir vēl grūtāk, tāpēc uz sarunu aicināju fitnesa treneri Niku Lindi, jo viņa par labsajūtu un veselīgu ķermeni stāsta tā, ka viņas teiktais palīdz, iesēžas prātā un pavelk uz tādu kustēšanos, kas ķermeni atbalsta un palīdz tam būt gan veselākam, gan skaistākam.

Šoreiz piedāvāju tev noklausīties citādāku epizodi, kas ir veltīta īpaši sievietēm.  Šajā epizodē dzirdēsi vīriešu atbildes uz 14 jautājumiem par to, kā viņi skatās uz sievieti, kura ir ilgstoša partnere.

Saruna par to, lai varam labāk saprast savu tumšo pusi un iemācīties ar to sadzīvot.

Kas ir ātrās un lēnās bailes, kāda ir to ietekme uz imūnsistēmu un kā no sava ķermeņa saprast, ka esam apspieduši bailes, bet tās nav nekaitīgas.

Kā ikdienā nodrošināt to, lai pašiem un ģimenei izdotos paēst savlaicīgi, pēc iespējas veselīgi, un pavisam noteikti – garšīgi, ņemot vērā, ka laika bieži vien ir maz, arī enerģijas ikdienas skrējienā reizēm pietrūkst, turklāt gribas, lai ēdienam atvēlētais budžets ir saprātīgs.

Par to, kā cilvēka trakajā ikdienā, kur stresa netrūkst, spēt sev sagādāt gana daudz enerģijas un palīdzēt ķermenim būt veselam.

Šajā sarunā ar ārstu psihoterapeitu Artūru Miksonu runājām par pašdisciplīnas grūtībām un kāda ir to saistība ar nepieciešamību pēc atpūtas.

Šajā sarunā Zane pastāstīja, kas viņai palīdz būt foršā formā (pat trakajā covid laikā), par būtisko, kas jāsaprot par savu balsi un tās iedarbību uz citiem, kā arī to, kā palīdzēt sev būt tādā fiziskā un psihiskā stāvoklī, lai uzstāšanās cilvēku priekšā (arī tad, ja tas būtu darba sapulcē) palīdz sasniegt cerēto rezultātu.

Pēc pirmās sarunas ar Induli Paiču par to, kā atrast savu aicinājumu, mēs saņēmām daudz jautājumu par to, kā tikt pāri ierobežojumiem, kuri traucē. Indulis tos atbildēja tiešraides laikā mūsu Facebook lapā. Tēmas bija par naudu, spēju atpūsties, kā runāt ar partneri, no kura pietrūkst sapratnes vai atbalsta, un kā atbalstīt pašiem sevi, kad tas, kā dzīvo, tev vairs neder, bet, ko gribi vietā, vēl nezini.

Šajā epizodē par iespējām:
1) kā pārvarēt neziņas “miglu”, lai ieraugi, ko tu patiesībā gribi;
2) kā saskatīt risinājumus drosmei iet pat uz tādu mērķi, kas sākumā šķiet nereāls;
3) kā spēt reāli rīkoties un būt par ieguvēju pat situācijā, kurā ir sajūta, ka tagad nevari atļauties savam mērķim pievērsties.

Psihiatrs un filozofs Viktors Frankls rakstīja: “Ne jau apstākļi padara mūsu dzīvi neciešamu, bet gan JĒGAS un MĒRĶU trūkums.” Šajā epizodē piedāvāju risinājumus, kā izkļūt no tāda trūkuma stāvokļa.

Par narcisiem un toksiskiem cilvēkiem izjautāju Pēteri Sičevu, kas ir praktiskais psihologs, sistēmiskais un strukturālais koučs, kā arī centra “Labas attiecības” dibinātājs. Ja mēs spējam laicīgi atpazīt narcisistisku cilvēku vai toksisku cilvēku, tad mums ir iespēja pagūt sevi pasargāt no pārliekas enerģijas, laika un iespēju zaudēšanas, kas notiek šādai saskarsmei turpinoties.

Un Agnese Orupe, kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) speciāliste, šajā sarunā parāda visdažādākās iespējas, kā cilvēki var celt savu pašapziņu un prasmīgāk rūpēties par savām vajadzībām. Ļoti vērtīgs ir viņas skaidrojums par pieciem “vitamīniem, kas palīdz uzturēt dzīves kvalitāti jeb mūsu pamatvajadzības.

Man ir aizdomas, ka šī varētu būt viena no tām sarunām, par kurām cilvēki mums nereti raksta: “Zini, man likās, ka es varu paredzēt, kā šī saruna virzīsies un ko ārsts tev teiks, bet tad mani ieguvumi izrādījās pavisam citādi un vēl vērtīgāki, nekā es tos sākotnēji iedomājos.”

Juris Baltačs ir podkāsta “Svarīgās detaļas” vadītājs un aktīvi darbojas zinātnes un kritiskās domāšanas popularizēšanas projektā SkeptiCafe. Zinot Jura pieredzi debatēs un spēju kritiski izvērtēt informāciju, aicināju viņu uz sarunu par spēju argumentēt un prasmi tikt galā ar demagogiem, kas sagroza otra teiktos vārdus.

Cilvēki mums bieži lūdz vairāk informācijas par to, kas viņiem palīdzētu labāk koncentrēties un darīt darbu, kas prasa daudz uzmanības, jo ir sajūta, ka darāmie darbi un gan ārējie, gan iekšējie uzmanības novērsēji cilvēku rausta uz visām pusēm. Tāpēc uz sarunu aicināju uzmanības treneri Oskaru Grīsli, kurš pastāstīja, kā uzlabot savu spēju noturēt uzmanību un fokusēties, kā arī par to, kas mums palīdz un kas traucē būt radošākiem.

Viņš izstāstīja arī savus novērojumus par sakarībām, ko ir pamanījis onkoloģijas pacientu stāstītajā par tendencēm savā emocionālajā dzīvē pirms slimības – nepārliecinātība par sevi, dzīšanās pēc kārtējā sasnieguma, nespēja pabūt mierā u.c. Tie ir noderīgi novērojumi aizņemtiem cilvēkiem, kam ikdienā ir augsta spriedze un ir jāatrod veids, kā laicīgi sevi piebremzēt, pirms ir par vēlu.