Ārsts – psihoterapeits dr. Jānis Vītiņš atbildēja uz jautājumiem par to, kā cilvēkiem saprast savas un savu līdzcilvēku satraucošās reakcijas uz karu Ukrainā un kādas ir iespējas atgūties no tām. Viņš pastāstīja arī to, kā cilvēku reakcijas mainīsies laikam ejot uz priekšu. Dakteri Vītiņu šai sarunai man ieteica dakteris Artūrs Miksons un Linda Apse (autore grāmatai par Mārtiņu Rītiņu), jo, pēc viņu vārdiem, dakteris krīzes komunikācijā ir lielisks – mierīgs un spēj izskaidrot visu viegli un saprotami.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

• 3:14 Kas mums ir jāzina par cilvēka fizioloģiju saistībā ar bailēm, dusmām un vainas sajūtu, arī saskaroties ar kara situāciju.
• 19:18 Kā saprast līdzcilvēku, kuram ir pretējs viedoklis tavējam
• 33:17 Praktiska metode, kā nomierināt prātu un sakāpinātas emocijas
• 38:53 Veids, kā mazināt bezpalīdzības un trauksmes sajūtu
• 51:43 Cik veselīgi šobrīd ir domāt par dzīves jēgu
• 57:03 Krīzes stadijas
• 1:02:06 Dažādas pieejas komunikācijai ar apkārtējiem cilvēkiem
• 1:05:37 Stratēģija, kā rīkoties, esot krīzes viļņa apakšā
• 1:20:03 Cik bīstama ir izolēšanās no attiecībām ar citiem cilvēkiem
• 1:25:35 Kā prasmīgi veidot komunikāciju darba kolektīvā, kur ir atšķirīgi viedokļi
• 1:34:39 Vai krīzes situācijā nodarboties ar radošām izpausmēm ir palīdzoši

Pēdējie divi gadi ir palielinājuši spriedzi daudzu cilvēku komunikācijā ar savējiem. Vienlaicīgi, attiecības ar mums mīļajiem cilvēkiem bieži vien ir svarīgas, lai mēs justos labi. Bet, ko darīt, ja ir sajūta, ka savējie mūs īsti nesaprot vai ka mēs īsti nesaprotam viņus? Komunikācijas kvalitātes uzlabošana ir viens no būtiskiem aspektiem, lai situāciju uzlabotu.

Šajā, nu jau sestajā sarunā Cilvēkjaudā, dakteris Artūrs Miksons pievērš uzmanību tam, ko varam darīt, ja vēlamies foršāku komunikāciju ar mums svarīgiem cilvēkiem.

Saites ar iepriekšējām sarunām ar dakteri Miksonu ir norādītas zemāk.

Kad decembrī, esot Rīgā, es Instagramā lūdzu cilvēkus man ieteikt lielisku adatu terapijas ārstu, jo vairs nespēju izturēt muguras muskuļu sāpes, es piedzīvoju neparastu situāciju. Man ieteica apmēram astoņus speciālistus. Četrus no tiem ieteica pa vienam cilvēkam, divus ārstus ieteica pa diviem cilvēkiem, vienu speciālistu man ieteica, šķiet, ka kādi trīs vai četri cilvēki, bet dakteri Inesi Kokari no medicīnas centra Medfix man ieteica vairāk kā četrdesmit cilvēku.

Redzot tik milzīgu atšķirību ieteikumu ciparos, loģiski, ka es ļoti pacentos tikt uz ārstēšanu pie dakteres Kokares, kura ir ne tikai adatu terapijas ārste, bet arī algoloģe jeb sāpju ārste un fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste. Es gribēju tikt vaļā no mani nogurdinājušajām sāpēm, kuru ārstēšana man vairāku mēnešu garumā līdz tam bija neveiksmīga. Un es ne mazāk gribēju redzēt, kas dakterē ir tāds, kā dēļ cilvēki viņu tik ļoti man slavēja.

Jau pirmajā procedūru reizē man atbilde bija skaidra, un tā es ārstēšanās kursu turpināju, katrā reizē no dakteres uzzinot vēl ko vērtīgu par sāpēm un iespējām no tām atbrīvoties. Beigās saņēmos drosmi un lūdzu dakteri uz interviju Cilvēkjaudā, jo sadzīvot ar sāpēm, kuras var ārstēt, nav situācija, ar kuru mums būtu jāsamierinās. Man šķiet, ka ikviens no mums ir pelnījis aiztaupīt sev nevajadzīgu mocīšanos dažādu sāpju dēļ.

Es neesmu cilvēks, kam ķermenis sāpētu bieži. Un es varu diezgan daudz izturēt. Bet kam to darīt, ja dzīve ar mazāk sāpēm un pat bez tām ir krietni baudāmāka. No sirds ceru, ka šī saruna sasniegs tos cilvēkus, kuriem ir apnicis, ka sāp pašiem vai kādam no viņu mīļajiem.

No Cilvēkjaudas auditorijas saņēmām lūgumus pievērsties spējai fokusēties, it īpaši – ilgstošākā laikā, jo cilvēki ir pamanījuši, ka noturēt savu uzmanību uz konkrētu uzdevumu ir palicis grūtāk, sevišķi pēdējo gadu laikā. Par šo tēmu uz sarunu aicināju Oskaru Grīsli, kurš ir uzmanības treneris un Intelekta attīstības centra vadītājs. Trenēt cilvēku spēju noturēt savu uzmanību uz veicamo uzdevumu un sev aktuālo ir Oskara specialitāte. Pie reizes pievērsāmies arī tēmai par nebeidzamās sevis optimizēšanas saprātīgām robežām un atpūtu.

Mana pirmā saruna ar Oskaru bija par emocionālo izlādi un to, kā uzlabot savas spējas mentālam darbam.

Oskars ir tēvs 4 bērniem. Intelekta attīstības centrā viņš konsultē bērnus, jauniešus un pieaugušos, tai skaitā, izmantojot biofeedback un neurofeedback. Oskars studē RSU maģistratūrā, ir arī vīru grupas vadītājs ar 25 biedriem un Daudzbērnu ģimeņu biedrības priekšsēdētājs savā novadā.